Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Manuprāt, vienīgais iemesls, kāpēc viņš apturēja to meiteni, ir tas, ka viņa izskatās nedaudz līdzīga man. Viņa ir gara auguma un blondiem matiem. Mazulis uzauga kopā ar cilvēku, nevis citiem lauvām, tāpēc uztver cilvēkus kā savu ģimeni. Kad viņš kādu brīdi nav mani redzējis, tad allaž nogāž mani gar zemi, ja vien viņu neapstādinu. Tā ir viņa rotaļa. Mazulis gribēja, lai viņu apskauj un pakasa, - Eila turpināja skaidrot. Jaunā sieviete pamanīja, ka teltī sanākuši arī citi mamuti, kamēr viņa runāja.

Vimezs atkāpās prom ar viltīgu smaidu sejā. Viņš nodomāja: "Eila neies pie viņiem, tāpēc mamuti atnākuši pie viņas." Vecais vīrs savie­bās, kad pamanīja Vinkaveku, kas virzījās arvien tuvāk. Ranekam būtu grūti pārdzīvot, ja Eila viņa vietā izvēlētos Vinkaveku. Vimezs nekad vēl nebija redzējis sava pavarda dēlu tik noskumušu kā tad, kad viņš uzzināja par Vinkaveka piedāvājumu. Vimezam bija jāatzīst, ka arī viņu tas apbēdina un uztrauc.

Vinkaveks vēroja, kā Eila atbild uz jautājumiem. Viņu nevarēja tik viegli paņemt ar pliku roku. Galu galā viņš taču pats bija mamuts un savas apmetnes vadonis un bija lietas kursā par laicīgajām ietekmes shēmām, kā arī par pārdabisko spēku maskēšanos. Bet, tāpat kā citi mamuti, viņš tika piesaukts pie Mamutu pavarda, jo juta vēlmi izpētīt dziļākas dimensijas, atklāt un izskaidrot ārpusšķietamības iemeslus; Vinkaveku varētu aizkustināt patiešām kāda absolūti neizskaidrojama mistērija vai acīm redzama spēka demonstrācija.

Jau no pirmās tikšanās reizes Mamuta apmetnes vadonis sajuta ap Eilu virmojošo noslēpumu un apslēpta spēka auru, kas viņu ieintriģēja, it kā viņas drosme jau būtu tikusi pārbaudīta. Vinkaveks to izskaidroja tā, ka Māte jauno sievieti uzraudzīja un tāpēc viņas problēma tiks atrisināta. Bet viņam nebija nekādas nojautas par līdzekļiem, un viņš bija patiesi pārsteigts par rezultātiem. Vinkaveks zināja, ka tagad ne­viens vairs neuzdrošinātos nostāties pret Eilu vai tiem ļaudīm, kas de­vuši viņai pajumti. Tagad vairs neviens neiebilstu pret viņas izcelšanos, ne ari pret dēlu, kam viņa reiz devusi dzīvību. Eilas spēks bija pārāk iespaidīgs. Vairs nebija svarīgi, vai viņa to izmantos labiem vai ļauniem mērķiem, - tāpat kā ziemas un vasaras maiņa vai dienas un nakts mijiedarbība - tās bija vienas būtības divas puses. Svarīgi tikai tas, ka neviens negribēja šo sievieti iemantot kā personīgo ienaidnieci. Ja jau viņa spēja kontrolēt alu lauvu, kas lai zina, ko vēl viņa spēj izdarīt.

Vinkaveks, tāpat kā vecais Mamuts un pārējie mamuti, bija uzaudzis vienā un tajā pašā vidē un kultūrā, un attīstītā uzskatu sistēma, kas bija iesakņojusies, lai pielāgotos izdzīvošanai, bija daļa no šīs cilts ļaužu garīgās un morālās vērtības.

Viņu dzīve lielā mērā bija iepriekš paredzēta, tā ka viņiem pašiem pār to bija maza kontrole. Bez jebkāda iemesla uzradās slimības, un, kaut arī tās bija ārstējamas, daži varēja nomirt, bet citi - izdzīvot. Arī nelaimes gadījumi bija tikpat neparedzami, un, ja tie notika, kad cilvēks bija viens pats, tie bieži beidzās fatāli. Bargais klimats un ātri mainīgie laikapstākļi, kas radās no milzīgā ledāja tuvuma, varēja izraisīt sausumu vai plūdus, kas atstāja tūlītēju ietekmi uz dabisko vidi, no kuras viņi bija atkarīgi. Vasara bija pārāk auksta vai lietaina un varēja aizkavēt veģetāciju, samazināt dzīvnieku populāciju un mainīt zvēru migrācijas ieradumus, rezultātā tas viss varēja sagādāt problēmas ma­mutu mednieku ciltij.

Šo ļaužu metafiziskā pasaules uztvere saskanēja ar viņu fizisko pa­sauli un noderēja, meklējot atbildes uz neatrisināmiem jautājumiem - uz tādiem, kas izraisīja lielu satraukumu, bez pieņemama un viņu uzskatiem neatbilstoša sakarīga izskaidrojuma. Bet jebkura pasaules uztvere neatkarīgi no tā, cik tā bija noderīga, bija arī ierobežojoša. Zvēri, pēc viņu uzskatiem, brīvi klīda apkārt pa plašumiem, veģetācija attīstījās pati par sevi, un ļaudis šo kārtību labi pazina. Viņi zināja, kad nobrieda augi, izprata dzīvnieku uzvedību, bet viņiem nekad neienāca prātā, ka šo modeli varētu arī mainīt - ka augi, dzīvnieki un cilvēki ir dzimuši ar iedzimtu spēju mainīties un pielāgoties, ka patiesībā bez tā viņi nemaz neizdzīvotu.

Eilas spēja kontrolēt dzīvniekus, kurus viņa bija uzaudzinājusi, netika uzskatīta par dabisku - neviens nekad agrāk nebija mēģinājis dresēt vai pieradināt dzīvniekus. Mamuti, paredzēdami vajadzību saņemt izskaid­rojumu un mazināt ļaužu satraukumu, kuru izraisīja šokējošais jauni­nājums, bija garīgi meklējuši metafiziskās pasaules teorētisko modeli, lai saņemtu atbildes, kas visus apmierinātu. Tas nebija tik vienkārši, kā pieradināt dzīvniekus, ko Eila bija izdarījusi. Tā vietā viņa bija nodemons­trējusi pārdabiskas spējas, kas tālu pārsniedza visu cilvēku iztēli. Kā bija acīm redzams, viņas kontroli pār dzīvniekiem varēja izskaidrot vienīgi ar vistiešāko saistību ar Garu pasauli un tātad ari ar Pašu Māti.