Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Tikai tas, ka nejāju ar zirgu, nenozīmē, ka nemīlu dzīvniekus, Eila, - kaula rīku meistars atbildēja, juzdamies nenovērtēts. Viņš nebija gri­bējis Eilai atklāt, ka baidās jāt ar zirgu.

Jaunā sieviete pamāja ar galvu un pasmaidīja. - Tiksimies, kad būsi atgriezies Vilka apmetnē, - Eila sacīja. Abi apskāvās un saskūpstījās, un jaunā sieviete nodomāja, ka Raneks viņu pārāk dedzīgi piekļauj pie sevis. Viņa apskāva arī Talutu un Brīsiju, paberzēja Vinkaveka vaigu un uzkāpa zirgam mugurā. Vilks nekavējoties nostājās Vīnijai pie kājām.

-    Ceru, ka Vilks nav pārāk noguris, lai dotos atpakaļ, kad skrējis visu garo gabalu šurp, - Eila noteica.

-     Ja Vilks piekusis, viņš var jāt kopā ar tevi uz Vīnijas muguras, - Jondalars ieteicās, sēdēdams Skrējēja mugurā un cenzdamies savaldīt nervozo ērzeli.

-    Tev taisnība, nespēju loģiski domāt, - Eila atbildēja.

-    Jondalar, parūpējies par Eilu, - Raneks pieteica. - Kad viņa uztrau­cas par kādu, tad aizmirst parūpēties pati par sevi. Gribu, lai viņa uz mūsu kāzām ir sveika un vesela.

-     Ranek, es par viņu parūpēšos. Neuztraucies, tev būs vesela un veselīga sieviete, ko vest pie sava pavarda, - Jondalars atbildēja.

Eila paskatījās uz vienu vīrieti, tad uz otru. Šajos vārdos bija izteikts kas vairāk nekā tas, kas īstenībā tika pateikts.

Viņi jāja vienmērīgā riksī līdz pat dienas vidum, tad apstājās, lai atpūstos un paēstu ceļojuma azaidu. Eila bija tik ļoti noraizējusies par Ridagu, ka labāk turpinātu ceļojumu, bet zirgiem bija vajadzīga atpūta. Viņa prātoja, vai Ridags pats bija sūtījis Vilku viņai pakaļ. Tas izska­tījās ticami. Jebkurš cits būtu devis priekšroku cilvēkam. Tikai Ridags izdomātu, ka Vilks ir pietiekami gudrs, lai saprastu ziņu, sekotu Eilai pa pēdām un viņu atrastu. Bet Ridags nekad to nedarītu, ja tas nebūtu kaut kas patiešām ļoti svarīgs.

Šausminošie notikumi dienvidaustrumos bija jauno sievieti nobai­dījuši. Lielais izvirdums, kas tiecās pret debesīm, bija apstājies, bet mākonis vēl joprojām atradās turpat un turpināja plesties. Bailes no dīvainajām zemes konvulsijām bija Eilai tik pamatotas un dziļas, ka viņa atradās nelielā šokā. Tikai primārās bailes par Ridagu piespieda viņu saglabāt paškontroli.

Bet, par spīti visām bailēm, jaunā sieviete ļoti labi apzinājās, ka blakus viņai atrodas Jondalars. Viņa jau gandrīz bija aizmirsusi, cik laimīga bija jutusies kopā ar viņu. Eila bija sapņojusi, kā jās ar Vīniju un Jondalars - ar Skrējēju, tikai viņi abi kopā, un Vilks cilpos blakus. Atpūšoties jaunā sieviete viņu vēroja, bet darīja to paslepus, ar klana sievietes spēju palikt nemanāmai - vērot, bet pašai palikt nemanāmai. Tikai skatīšanās vien uz šo vīrieti izraisīja viņā siltumu un vēlmi at­rasties tuvāk, bet nesenais piedzīvojums ar Jondalara neizskaidrojamo uzvedību, pašas samulsums par savu uzbāšanos, kad viņas klātbūtne nebija vēlama, neradīja viņā vēlēšanos izrādīt savu interesi. Ja jau viņš viņu negribēja, tad ari Eila viņu negribēs, vai vismaz viņa negrasīsies izrādīt, ka patiesībā alkst pēc šī Zelandoni vīrieša.

Arī Jondalars viņu vēroja, gribēdams izdomāt, kā lai uzsāk sarunu, kā pateikt Eilai, cik ļoti viņš viņu mīl, kā atgūt savu mīļoto. Bet izskatījās, ka viņa izvairās, vīrietis nespēja notvert viņas skatienu. Jondalars zi­nāja, cik ļoti Eila ir satraukusies par Ridagu, - arī viņš pats baiļojās, ka nav noticis pats ļaunākais, - un negribēja viņai uzbāzties. Viņš nebija pārliecināts, ka šis ir Īstais laiks, lai atklātu savas personiskās jūtas, un pēc visa šī ilgā laika viņš pat nezināja, kā iesākt. Jājot atpakaļ uz Vilka nometni, Jondalara iztēlē raisījās pārdrošas fantāzijas, varbūt viņi tagad varētu doties uz viņa mājām, pat neiegriežoties Vasaras sapulces vietā. Bet viņš zināja, ka tas nav iespējams. Viņa ir vajadzīga Ridagam, un Eila bija devusi Ranekam Solījumu. Viņi grasījās savienoties. Kādēļ lai viņa gribētu nākt viņam līdzi?

Abi jaunieši pasēdēja tikai īsu brīdi. Tiklīdz Eila izdomāja, ka zirgi jau pietiekami atpūtušies, viņi atkal devās ceļā. Bet, nojājuši tikai nelielu gabalu, viņi ieraudzīja nākam kādu cilvēku. Viņš jau pa gabalu sveici­nāja, un, piejājuši tuvāk, abi ieraudzīja, ka tas ir Ludegs - ziņnesis, kas bija atnesis viņiem ziņu par Vasaras sapulces vietas maiņu.

-    Eila! Tieši tevi es meklēju! Nezija sūta mani tev pakaļ. Diemžēl ar sliktām ziņām. Ridags ir ļoti slims, - Ludegs pavēstīja jaunumus. Tad pavērās apkārt. - Kur tad visi pārējie?

-    Viņi nāk. Mēs devāmies ceļā, tiklīdz to uzzinājām. - Eila atbildēja.

-    Bet kā jūs to varējāt uzzināt? Es esmu vienīgais ziņnesis, kas tika ar šo ziņu nosūtīts, - Ludegs bija nesaprašanā.

-    Nē, - Jondalars iebilda. - Tu esi vienīgais cilvēku dzimtas ziņnesis, kas tika nosūtīts, bet vilki skrien ātrāk par cilvēkiem.

Pēkšņi Ludegs pamanīja jauno vilku. - Viņš taču nebija medībās kopā ar jums! Kā Vilks te nokļuva?

-    Man šķiet, ka Ridags pats viņu atsūtīja, - Eila izteica savu viedokli. - Vilks mūs sameklēja purva otrā pusē.