Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Ja Ridags jāpieņem klanā, tad jāuztaisa viņam amuletu maisiņš, - jaunā sieviete atbildēja.

Viņa devās cauri nometnei, acīm redzami saniknota, pagāja garām Mamutu Padomes apmešanās vietai, pat ne acu nepaceldama, un iegāja krama apstrādes meistaru teritorijā. Jondalars sekoja viņai pa pēdām. Viņam bija aptuvena nojausma, ko Eila grasās darīt. Jaunā sieviete pa­lūdza krama gabalu, to neviens viņai nespēja atteikt. Tad, paskatījusies apkārt un ieraudzījusi āmurakmeni, viņa attīrīja sev darba vietu.

Kad jaunā sieviete sāka apstrādāt kramu pēc klana metodes un Ma­mutu cilts amatnieki saprata, ko viņa dara, viņi ar interesi sāka vērot šo procesu un sastājās apkārt tik cieši, cik vien uzdrīkstējās. Neviens negribēja vēl vairāk sadusmot Eilu, bet šī bija reta iespēja redzēt ne­parasto. Reiz Jondalars bija centies izskaidrot klana krama apstrādes tehniku pēc tam, kad Eilas izcelšanās kļuva visiem zināma, bet viņa teiktais bija citāds. Viņam pašam pietrūka nepieciešamās pacietības, lai izmantotu klana metodes. Pat tad, kad viņam tas beidzot izdevās, amatnieki nodomāja, ka tas ir viņa paša izgudrojums un iemaņas, nevis neparastais klana amatnieka darba process.

Eila nolēma izgatavot divus atsevišķus darbarīkus - asu nazi un smailu īlenu - un aiznest tos atpakaļ uz Kaķastes apmetni un tur iz­gatavot amuletu maisiņu. Viņai izdevās uztaisīt izturīgu nazi, bet viņa bija tik ļoti bēdu un dusmu pārņemta, ka rokas trīcēja. Pirmajā reizē, kad jaunā sieviete centās uztaisīt daudz sarežģītāko šauro un aso īlenu, viņa to sašķaidīja un tad pamanīja, ka daudz cilvēku viņu vēro, un sāka nervozēt vēl vairāk. Eila saprata, ka Mamutu cilts krama apstrādes meistari novērtē klana apstrādes tehniku un viņa nespēj to pietiekami prasmīgi nodemonstrēt, un dusmojās par to, kāpēc gan viņai vispār vajadzētu par to uztraukties. Otrais mēģinājums arī neizdevās, un ins­truments salūza. Izmisumā parādījās dusmu asaras, kuras viņa centās nemanot notraukt. Pēkšņi viņas priekšā notupās Jondalars.

-     Vai šis ir tas, ko tu gribi uztaisīt? - jaunais vīrietis jautāja, tu­rēdams rokā asu darbarīku, kuru Eila bija īpaši izgatavojusi Pavasara festivāla ceremonijai.

-    Tas ir klana darbarīks! Kur tu to dabūji… to es toreiz uztaisīju! - viņa iesaucās.

-     Zinu. Tajā dienā es devos atpakaļ un to paņēmu. Ceru, ka neie­bilsti.

Jaunā sieviete bija pārsteigta, apjukusi un patīkami iepriecināta. - Nē, es neiebilstu. Priecājos, ka tu to izdarīji, bet kāpēc?

-    Gribēju… to izpētīt, - Zelandoni vīrs atbildēja. Viņš nespēja pateikt, ka bija gribējis to saglabāt, lai pie viņa paliktu kāda lieta, kas atgādi­nātu par Eilu; viņš nespēja pateikt, ka bija domājis aiziet bez viņas. Viņš negribēja aiziet bez viņas.

Aiznesusi darbarīkus atpakaļ uz Kaķastes apmetni, Eila palūdza Ne­zijai mīkstu ādas gabaliņu. Dabūjusi prasīto un Nezijai vērojot, jaunā sieviete izgatavoja vienkāršu, krokotu maisiņu.

-   Šie darbarīki izskatās diezgan primitīvi, bet ar tiem var labi strādāt, - Nezija piezīmēja. - Kam tie domāti?

-     Tie domāti, lai izgatavotu Ridagam amuletu maisiņu, tādu pašu, kādu es pagatavoju sev uz Pavasara festivālu. Man tajā jāieliek sarkanā okera gabaliņš un pēc klana tradīcijām jādod viņam vārds. Ridagam ir vajadzīgs ari totēms, kas aizsargātu viņu ceļā uz garu pasauli. Eila apklusa un sarauca pieri. - Es gan nezinu, ko Krebs darīja, lai atklātu, kādu totēmu cilvēkam piešķirt, bet tas vienmēr bija ļoti atbilstošs… varbūt varu dalīties ar Ridagu savā totēmā. Alu Lauva ir spēcīgs totēms, dažkārt ar to ir grūti sadzīvot, bet tas jau vairākas reizes ir pārbaudīts. Ridags ir pelnījis spēcīgu, aizsargājošu totēmu.

-    Vai arī es varu palīdzēt? Vai viņš ir kaut kā jāsagatavo? Jāsaģērbj? - Nezija jautāja.

-    Jā, arī es vēlētos palīdzēt, - Latija piedāvājās. Viņa kopā ar Taliju stāvēja pie telts ieejas.

-    Un arī es, - piebilda Mamuts.

Pacēlusi acis, Eila pamanīja, ka sanākuši gandrīz vai visi Lauvas ap­metnes ļaudis, arī viņi gribēja palīdzēt un gaidīja norādījumus. Trūka tikai mednieku. Jaunā sieviete pret šiem ļaudīm, kas bija pie sevis pie­ņēmuši svešu bārabērnu un uzskatīja to par savējo, izjuta lielu sirsnību, turpretim pret Mamutu Padomi, kas neatvēlēja šim bērnam pat pienā­cīgu apbedīšanu, - taisnīgas dusmas.

-    Nu, vispirms kādam jāsameklē sarkanais okers, jāsasmalcina tāpat, kā Dīgija to dara, kad krāso ādas, un jāsamaisa ar kausētiem taukiem, lai izgatavotu ziedi. Viss Ridaga ķermenis jāiesmērē ar šo ziedi. Lai precīzi izpildītu klana apbedīšanas rituālu, tiem jābūt alu lāča taukiem. Alu Lācis ir klanam pats svētākais totēms.

-     Mums nav alu lāča tauku, - Torneks atzinās.

-    Šajā apkārtnē nemēdz dzīvot daudz alu lāču, - Manuvs piebilda.

-     Eila, kāpēc mēs nevarētu tos aizstāt ar mamutu taukiem? - Ma­muts ierosināja. - Ridags nepiederēja vienīgi pie klana. Viņš bija jaukto garu bērns. Daļēji viņš piederēja arī pie Mamutu cilts, un mamuts ir svēts dzīvnieks.