Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Nākamajā rītā, tā pavēlāk, viņi iznesa laukā Ridaga mirstīgās atliekas un uzlika uz apmetņa. Bija sanākuši daudzi Vasaras sapulces ļaudis, un vēl vairāki turpināja nākt klāt. Bija palaista ziņa, ka Eila rīkos Ridagam plakangalvju apbedīšanas ceremoniju, un visus māca ziņkāre. Jaunajai sievietei rokās bija bļoda ar sarkanā okera ziedi un amulets, un viņa sāka izsaukt garus, kā Krebs to vienmēr bija darījis, kad pēkšņi sākās kņada. Nezijai par lielu atvieglojumu, atgriezās mednieki, nesdami visu nomedīto mamutu gaļu. Viņi uz maiņām bija vilkuši abas platformas un jau bija izplānojuši dažādus variantus, kā pagatavot ragavas, lai cilvēkiem būtu vieglāk.

Ceremonija uz brīdi tika pārtraukta, līdz mamutu gaļa tika nolikta glabāšanā; Talutam un Ranekam tika paziņots, kas bija noticis, bet ne­viens neiebilda, kad ceremonija drīz vien pēc tam atkal tika atsākta. Jaukto garu klana bērna nāve Mamutu cilts Vasaras sapulcē bija radījusi īstu dilemmu. Šis bērns bija ticis saukts par izdzimteni, dzīvnieku, bet dzīvniekus neapglabā; viņu gaļa tiek uzglabāta. Apglabāti tiek tikai cilvēki, un cilvēki parasti ilgi neatstāj mirušos brāļus neapglabātus.

Kaut ari Mamutu cilts īpaši nevēlējās piešķirt Ridagam cilvēka statusu, viņi tomēr zināja, ka patiesībā viņš nemaz īsti nebija dzīvnieks. Ne­viens negodāja plakangalvju garu tā, kā viņi godāja briežus, bizonus vai mamutus, un neviens nebija gatavs apglabāt Ridaga mirstīgās atliekas blakus mamutu kauliem. Viņiem viņš bija izdzimtenis, taču viņi ļoti labi redzēja puikas cilvēciskumu, bet to neievēroja un neatzina.

Mamutu ļaudis labprāt atļāva Eilai un Lauvas apmetnei atbrīvoties no Ridaga mirstīgajām atliekām tādā veidā, kas šķita atrisinām visas problēmas.

Eila vēlreiz nostājās uz pakalna un atsāka ceremoniju, cenzdamās atcerēties, kādas zīmes Krebs bija lietojis šādā gadījumā. Jaunā sieviete precīzi nezināja, ko šīs zīmes nozīmēja, tās tika mācītas vienīgi mogu- riem, bet viņa zināja to galveno mērķi un nozīmi un, turpinot ceremo­niju, paskaidroja tās Lauvas apmetnes piederīgajiem un arī pārējiem Mamutu cilts ļaudīm, kas šo ceremoniju vēroja.

-    Tagad es izsaucu garus, - Eila stāstīja. - Lielā Alu Lāča, Alu Lauvas un Mamuta garus, kā arī visus pārējos un arī Senos Vēja, Miglas un Lie­tus garus. Tad viņa pasniedzās pēc mazās koka bļodas. - Tagad es došu viņam vārdu un padarīšu par klana locekli, - viņa sacīja, iemērkdama pirkstu sarkanajā ziedē. Eila novilka līniju no Ridaga pieres līdz degu­nam. Tad, piecēlusies kājās, viņa ar zīmēm un vārdiem sacīja: - Šī zēna vārds ir Ridags.

Eila centās atcerēties precīzas zīmes un kustības. Viņas lepnā stāja, balss tembrs, izteiksmes līdzekļi, pat viņas dīvainais runas veids apbūra sanākušos cilvēkus. Pa visu nometni ātri izplatījās valodas par to, kā viņa stāvējusi uz ledus gabala un saukusi mamutus. Neviens neapšau­bīja, ka šai Mamuta pavarda meitai ir tiesības vadīt šo ceremoniju vai jebkuru no ceremonijām, vai nu viņai bija mamuta tetovējums, vai ne.

-    Tagad viņam ir piešķirts vārds pēc klana tradīcijām, - Eila turpināja skaidrot, - bet Ridagam ir nepieciešams ari totēms, kas palīdzēs viņam atrast ceļu uz garu pasauli. Es nezinu, kāds viņam ir totēms, tāpēc dalīšos ar viņu savējā - Alu Lauvas totēma garā. Tas ir ļoti spēcīgs un aizsargājošs totēms, un Ridags ir to pelnījis.

Pēc tam jaunā sieviete atkailināja zēna mazo, tievo labo kāju un ar sarkano okera ziedi uzvilka uz augšstilba četras paralēlas līnijas. Tad, piecēlusies kājās, viņa ar vārdiem un zīmēm paziņoja: - Alu Lauvas gars, zēns, Ridags, tiek nosūtīts tavā aizbildniecībā. - To pateikusi, viņa aplika Ridagam ap kaklu amuletu maisiņu, kas bija piesiets aukliņā. - Tagad Ridagam ir piešķirts vārds un viņš ir pieņemts klanā, - viņa sacīja un dedzīgi vēlējās, lai tā būtu patiesība.

Eila bija izvēlējusies noturēt ceremoniju nostāk no nometnes teri­torijas, un Lauvas apmetne bija pieprasījusi un saņēmusi atjauju no Vilka apmetnes apglabāt zēnu šajā vietā. Nezija ievīstīja mazo, sastin­gušo zēna ķermeni Durka apmetnī, tad Taluts viņu pacēla uz rokām un aiznesa pie kapa. Vadonis nekaunējās par savām asarām, kas ritēja pār Ridagu, kad viņš to noguldīja seklajā kapā.

Lauvas apmetnes ļaudis sastājās apkārt ieplakai, kas tikai nedaudz bija padzijināta, un vēroja, kā kapā tiek ieliktas vairākas lietas. Nezija atnesa ēdienu un nolika to blakus Ridagam. Latija pievienoja brālīša mīļāko svilpi. Tronija atnesa brieža mugurkaula skriemeļu virteni, ko Ridags pagājušajā ziemā bija izmantojis, kad pieskatīja apmetnes jaunā­kos bērnus. Tieši to viņam patika darīt visvairāk, jo tā zēns bija juties noderīgs. Tad negaidot pie kapa pieskrēja Ragija un iemeta tajā savu pašu mīļāko lelli.