Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Tuvojoties apmetnei, Mamuta pavarda meita pamanīja Neziju un Taliju nākam viņiem pretim. Nezijai bija grūti pārdzīvot Ridaga nāvi. Iepriekšējā dienā viņa bija jaunajai dziedniecei atdevusi zāles, kas bija palikušas pāri pēc zēna aiziešanas, un abas kopā bija paraudājušas. Nezija nevēlējās, ka zāles stāvētu viņas acu priekšā kā skumjš atgādi­nājums, bet šaubījās, vai būtu prātīgi tās izmest laukā. Eila aptvēra, ka ar Ridaga aiziešanu bija zudusi arī vajadzība palīdzēt Nezijai zēna ārstēšanā.

-    Eila, mēs tevi meklējām, - Talija paziņoja. Druknā Lauvas apmetnes vadone izskatījās ar sevi apmierināta, tā izskatās cilvēki, kas plāno lielu pārsteigumu, un tas viņai nemaz negadījās tik bieži. Abas sievietes atri­tināja kādu lietu, kas bija rūpīgi salocīta. Eila pārsteigumā plati iepleta acis, un abas sievietes, savā starpā saskatoties, pasmaidīja. - Katrai līgavai nepieciešama jauna tunika. Parasti to izgatavo topošā vīramāte, bet es gribēju Nezijai palīdzēt.

Tas bija satriecoši brīnišķīgs tērps, izgatavots no zeltaini dzeltenas ādas ar bagātīgiem un izsmalcinātiem rotājumiem; daži izšūtie orna­menti bija blīvi piepildīti ar mamuta kaula krellītēm, kuras papildināja smalkas dzintara virtenes.

-     Tas ir tik pasakaini skaists tērps! Tas prasījis tik milzīgu darbu. Viena pati krellīšu piešūšana noteikti aizņēmusi vairākas dienas. Kad jūs to paspējāt izgatavot? - Eila interesējās.

-     Mēs to sākām darināt pēc tam, kad jūs abi paziņojāt par sava Solījuma došanu, un pabeidzām to šeit, - Nezija stāstīja. - Ienāc teltī un uzlaiko!

Jaunā sieviete paskatījās Mamutā. Vecais vīrs pasmaidīja un pamāja. Viņš jau par šo darbu bija bijis lietas kursā un pat piedalījies noslēpuma glabāšanā. Visas trīs sievietes iegāja teltī un devās uz Talijas guļvietas nodalījumu. Eila izģērbās, bet īsti nezināja, kā šis tērps jāvelk mugurā. Sievietes viņai palīdzēja. Tā bija īpaši pašūta tunika ar aizdari priekšā, un to stingri saturēja ciet ar rokām pīta plata josta no sarkanas ma­muta vilnas.

-     Tu to vari valkāt šādi - cieti aizdarītu, ja vienkārši vēlies to kā­dam parādīt, - Nezija deva padomu, - bet ceremonijas laikā tu to vari attaisīt, lūk, šādi. - Pavērusi priekšējo aizdari, Nezija pārsēja jostu. - Kāzās sieviete, kad iziet pie vīra un nodibina kopēju pavardu, parasti ar lepnumu atsedz savas krūtis.

Abas vecākās sievietes atkāpās un apbrīnoja topošo līgavu. "Eilai ir tādas krūtis, ar kurām nav kauns lepoties," Nezija nodomāja. "īstas mātes krūtis, ar kurām barot bērnu. Žēl gan, ka viņai nav mātes, kas varētu piedalīties ceremonijā. Jebkura sieviete lepotos ar tādu meitu."

-    Vai drīkstam ienākt? - Dīgija paprasīja atļauju, ieskatīdamās teltī. Pēc tam visas apmetnes sievietes sanāca teltī, lai apbrīnotu Eilas krāšņo kāzu tērpu. Izskatījās, ka viņas visas bija piedalījušās noslēpuma gla­bāšanā.

-    Tagad to aiztaisi, lai vari iziet laukā un parādīt vīriem, - Nezija pamācīja, aiztaisīdama un vēlreiz pārsiedama jostu kāzu tunikai. - Līdz ceremonijai tev to nevajadzētu publiski nēsāt vaļēju.

Eila izgāja no telts pie atzinīgi smaidošajiem un iepriecinātajiem Lauvas apmetnes viriem. Ari citi, kas nepiederēja pie Lauvas apmetnes ļaudīm, nopētīja jauno sievieti. Vinkaveks bija zinājis par gatavoto pār­steigumu un speciāli bija grozījies Lauvas apmetnes tuvumā. Ieraudzījis topošo līgavu, Mamuta apmetnes vadonis nosprieda, ka būtu gatavs ar šo sievieti savienoties arī tādā gadījumā, ja viņam būtu viņa jādala ar desmit citiem savienības partneriem.

Kāds cits vīrietis, kas nepiederēja pie Lauvas apmetnes, kaut arī vairums ļaužu viņu tur pieskaitīja, ari vēroja skaisto Eilu. Jondalars bija sekojis viņai un Mamutam pa pēdām uz apmetni, nevēlēdamies pieņemt mīļotās sievietes atraidījumu vai pat tam noticēt. Danugs viņam pateica, kas gaidāms, un Zelandoni virs stāvēja kopā ar pārējiem. Kad Eila tikko iznāca laukā no telts, viņš veldzēja sevi, skatīdamies uz viņu, tad vīrietis aizvēra acis un viņa pierē iegūla sāpju rieva. Viņš bija Eilu zaudējis. Viņa skaidri izrādīja savu nodomu rītdien savienoties ar Raneku. Dziļi ievilcis elpu, jaunais vīrietis sakoda zobus. Viņš nespēja vairs ilgāk šeit palikt un noskatīties, kā viņa izies par sievu pie Lauvas apmetnes tumšādainā kaula riku meistara. Jondalaram bija pienācis laiks doties projām.

Pēc tam kad Eila atkal bija pārģērbusies savās ikdienas drēbēs un kopā ar Mamutu aizgājusi, Jondalars iesteidzās teltī. Viņš bija prie­cīgs, ka tur neviena nebija. Sapakojis savus ceļojuma piederumus un domās vēlreiz pateikdamies Talijai, viņš salika visu līdzi ņemamo un tad to ievīstīja guļamādās. Zelandoni vīrs plānoja nogaidīt līdz rītam, no visiem atvadīties un uzreiz pēc brokastīm doties ceļā. Līdz tam viņš nevienam neko neteiks.