Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-             Nezij, es gribēju viņu iemīlēt. Es centos viņu iemīlēt, bet es mīlu Jondalaru. Un tagad Jondalars ir aizgājis. - Eila no jauna sāka šņukstēt. - Viņš mani nemīl.

-     Vai esi par to pārliecināta? - Nezija pajautāja.

-            Viņš mani pameta un pat neatvadījās. Nezij, kāpēc viņš aizgāja bez manis? Ko es izdarīju nepareizi? - Eila gribēja dzirdēt atbildi.

-     Vai tu domā, ka izdarīji kaut ko nepareizu?

Jaunā sieviete apklusa un sarauca pieri. - Vakar viņš gribēja ar mani aprunāties, bet es ar viņu nerunāju.

-     Kāpēc tu ar viņu nerunāji?

-            Jo… jo viņš mani negribēja. Pagājušajā ziemā, kad es viņu tik ļoti mīlēju un gribēju būt kopā ar viņu, Jondalars mani negribēja. Viņš pat ar mani nerunāja.

-            Tātad, kad viņš beidzot gribēja ar tevi runāt, tad tu ar viņu neru­nāji. Dažkārt tā notiek, - Nezija atzina.

-            Nezij, bet īstenībā es gribu ar viņu runāt. Gribu būt kopā ar viņu. Pat tādā gadījumā, ja viņš mani nemīl, gribu būt ar viņu kopā. Bet tagad viņš ir prom. Jondalars vienkārši piecēlās un aizgāja. Viņš nevar tā aiziet! Viņš nevar būt aizgājis… tālu…

Paskatījusies uz Eilu, Nezija gandrīz vai sāka smaidīt.

-             Nezij! Cik tālu viņš var būt aizgājis? Kājām? Es varu ātri paiet, varbūt panākšu viņu. Varbūt man vajadzētu viņu panākt un paklausī­ties, ko viņš gribēja man teikt? Ak, Nezij! Man jābūt kopā ar Jondalaru, es viņu mīlu.

-             Bērns, tad dodies viņam pakaļ. Ja tu viņu gribi un mīli, tad panāc viņu. Izstāsti viņam par savām jūtām! Vismaz dod viņam iespēju pateikt to, ko viņš gribēja tev sacīt.

- Tev taisnība! - Eila ar plaukstas virspusi notrauca asaras un centās sakārtot domas. - Tieši to man vajadzētu darīt. Es to darīšu! Un darīšu tūlīt pat! - to pateikusi, jaunā sieviete sāka skriet lejup pa taciņu, pat pirms Nezija paspēja bilst kādu vārdu. Viņa pārskrēja pāri upes akmens pārejai un ieskrēja pļavā. Tad pēkšņi apstājās. Eila nezināja, uz kuru pusi Jondalars aizgājis, viņai būs jāsadzen pēdas, un tā var paiet vesela mūžība, kamēr viņa vīrieti panāks.

Pēkšņi Nezija izdzirdēja divus spalgus svilpienus. Vilkam nozibot garām, Nezija pasmaidīja, ari VInija izslēja ausis un sekoja vilkam pa pēdām. Skrējējs devās pakaļ savai mammai. Sieviete skatījās pāri no­gāzes malai, kā Vilks aizlēkšo pie Eilas.

Kad Vilks pieskrēja klāt, jaunā sieviete deva tam signālu un ierunājās: - Vilk! Sameklē Jondalaru! Sameklē Jondalaru!

Vilks sāka ostīt zemi un gaisu un metās prom, tajā brīdī jaunā sie­viete pamanīja nedaudz nomīdītas zāles sliedes un nolauztus zariņus. Uzlēkusi Vīnijai mugurā, Eila jāja Vilkam pa pēdām.

Tikai pēc tam, kad viņa bija sākusi jāt, viņai radās daudzi jautājumi. "Ko es viņam teikšu? Kā lai pasaku, ka viņš solījās ņemt mani līdzi? Un ja nu viņš manī neklausīsies? Un ja nu viņš mani negrib?"

Lietus no kokiem un lapām bija noskalojis vulkāna pelnu kārtu, bet Jondalars brida cauri pļavām un palienes mežiem, neredzēdams nepa­rastās vasaras dienas skaistumu. Zelandoni vīrietis pat īsti neapjēdza, kurp iet, viņš vienkārši gāja gar upes krastu, bet ar katru soli, kas aizveda viņu tālāk prom, domas kļuva arvien smagākas.

"Kāpēc es viņu pametu? Kāpēc dodos prom viens pats? Varbūt man vajadzētu iet atpakaļ un lūgt Eilu nākt man līdzi? Bet viņa negrib nekur iet ar mani. Viņa pieder pie Mamutu cilts. Tie ir viņas ļaudis. Viņa izvēlējās Raneku, nevis mani," Jondalars centās sev iestāstīt. "Jā, viņa izvēlējās Raneku, bet vai tu pats devi Eilai izvēles iespēju?" Tad jaunais vīrietis pēkšņi apstājās. "Ko Mamuts man teica? Kaut ko par izvēli? "Nevar izdarīt izvēli, ja nav, no kā izvēlēties." Ko viņš ar to gribēja sacīt?"

Jondalars uzbudināti pašūpoja galvu un tad saprata; viņš zināja, ko Mamuts bija gribējis sacīt. "Es nedevu viņai iespēju. Eila neizvēlējās Raneku, vismaz ne pašā sākumā. Varbūt tajā naktī, kad viņu pieņēma Mamutu ciltī, viņai bija izvēle… bet vai bija? Eila uzauga klanā. Neviens nekad nebija viņai pateicis, ka viņa pati drīkst izvēlēties. Un tad es viņu atstūmu. Kāpēc pirms savas aiziešanas es nedevu viņai izvēles iespēju? Jo viņa ar mani nerunāja."

Nē, tas bija tāpēc, ka tu baidījies, ka viņa neizvēlēsies tevi. Beidz taču vienreiz pats sev melot! Pēc visa šī ilgā laika Eila beidzot nolēma vairs ar tevi nerunāt, un tu baidījies, ka viņa neizvēlēsies tevi, tieši tāpēc tā notika, Jondalar. Vai tagad tu jūties labāk?

Kāpēc neej atpakaļun nedod viņai izvēles iespēju? Vismaz izsaki savu piedāvājumu! Bet ko tu viņai sacīsi? Eila gatavojas lielajai ceremonijai. Ko tu viņai piedāvāsi? Ko gan tu vari piedāvāt?

Tu vari piedāvāt palikt. Tu pat vari piedāvāt dzīvot ar viņu un Raneku pie viena pavarda kā trešais partneris. Vai tu spētu izturēt? Vai spētu dalīt Eilu ar Raneku? Ja otra iespēja ir vispār viņu nekad vairs neredzēt un nedabūt, vai tu varētu palikt šeit un dalīties viņā?