Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Lai gan jaunā sieviete elsa un drebēja, viņa bija pieradusi pie aukstā ūdens, bet nodomāja, ka drīz vairs vispār nebūs iespējams peldēties upē. Izkāpusi krastā, viņa ar plaukstām norīvēja ūdeni nost no ķermeņa un ātri apģērbās. Dodoties atpakaļ pa nogāzi prom no upes, ķermenī ielija patīkams, kņudošs siltums, kas aizstāja stindzinošo aukstuma sajūtu, likdams viņai justies mundrai un kā no jauna piedzimušai. Un viņa uzsmaidīja gurdenajai saulei, kas uz brīdi atspīdēja pie mākoņu klātajām debesīm.

Pienākusi pie apmetnes, Eila apstājās pie velēnu mītnes nomīdītās teritorijas un vēroja, kā vairāki ļaužu bariņi ir nodevušies dažādiem darbiem.

Jondalars runājās ar Vimezu un Danugu, jaunajai sievietei nebija nekādu šaubu par to, kāds bija šo trīs krama apstrādes meistaru sarunu temats. Netālu no viņiem četri cilvēki raisīja vaļā auklas, ar kurām pie četrstūraina rāmja, kas bija izgatavots no kopā sasaistītiem mamuta ribu kauliem, bija piesieta briežāda - tagad tā bija pārvērtusies par mīkstu, elastīgu un gandrīz vai baltu kažokādu. Turpat blakus Dīgija ar gludi apdarinātu ribu kaulu enerģiski apstrādāja otru briežādu, kas bija piesieta pie līdzīga rāmja. Eila zināja, ka pēc žāvēšanas zvērāda šādi ir jāapstrādā, lai tā būtu elastīga, bet piesiešana pie mamuta kaulu rāmja tās izstiepšanai - tas bija kaut kas jauns. Šis process viņu ļoti ieinteresēja, un viņa centās iegaumēt visas detaļas.

Pie briežādas ārējās malas, saglabājot tās kontūru, tika iegriezti vai­rāki mazi caurumiņi, cauri kuriem izvilka auklu; tad zvērāda tika pie­sieta pie rāmja un stingri nostiepta. Rāmis tika piesliets pie velēnu mītnes, un to varēja apgriezt otrādi, lai apstrādātu no otras puses. Dīgija ar visu svaru bija uzgūlusies uz ribu kaula mieta, spiezdama tā neaso galu izklātajā briežādā, līdz izskatījās, ka garais miets izdursies tai cauri, bet stiprā, elastīgā āda padevās un caurums neradās.

Vēl pāris cilvēku nodarbojās ar tādiem darbiem, kurus Eila nepazina, bet visi pārējie bija aizņemti ar mamuta skeleta atlieku apbedīšanu izraktajās bedrēs. Visās malās mētājās kauli un mamuta zobi. Izdzir­dējusi saucienu, Eila pacēla galvu un ieraudzīja, ka uz apmetnes pusi nāk Taluts un Talija, nesdami uz pleciem lielu, liku mamuta ilkni, kas joprojām atradās pie zvēra galvaskausa. Vairums no redzamajiem kau­liem nenāca no dzīvniekiem, kurus Mamutu cilts bija nogalinājusi. Šad un tad daži kauli tika atrasti stepē, bet vairumu atrada upes sanēšu kaudzēs, kas bija uzkrājušās upes likumos, kur straujais ūdens izmeta krastā dzīvnieku atliekas.

Tad Eila pamanīja, ka netālu no viņas stāv vēl kāds cilvēks un vēro apmetni. Pasmaidījusi Eila piegāja pie Ridaga un pārsteigta pamanīja, ka arī puika viņai atsmaida pretī. Klana ļaudis nekad nesmaidīja. Ja viņu sejas izteiksmē parādījās atklāti zobi, tas parasti liecināja par naidīgumu, īpašu satraukumu vai bailēm. Zēna smaids uz bridi likās galīgi nevietā. Bet Ridags nebija audzis klanā un bija apguvis šis sejas izteiksmes draudzīgāko nozīmi.

- Labrīt, Ridag! - Eila viņu uzrunāja, vienlaikus ar zīmēm parādī­dama klana sasveicināšanās žestu, kas, uzrunājot bērnus, bija nedaudz atšķirīgs no parastā. Parādot šo žestu, jaunā sieviete atkal pamanīja zēna sejā pavīdam sapratnes atblāzmu. "Viņš atceras!" viņa nodomāja. "Esmu pārliecināta, ka viņam ir klana atmiņas. Ridags zina šos žestus, tikai viņam tie jāatgādina. Tas nebija tā kā man; man tie bija jāmācās no jauna." - ♦

Eila atcerējās Izas un Kreba apjukumu, kad viņi atklāja, ka maza­jai meitenei - salīdzinājumā ar klana bērniem, kuriem tie vienkārši bija jāatceras, - šos žestus bija grūti iemācīties. Viņai bija jānopūlas tos iemācīties un atcerēties, bet klana bērniem tie bija tikai vienreiz jāparāda. Daži klana ļaudis bija nodomājuši, ka Eila ir pārāk neapķē­rīga un atpalikusi, bet pieaugot meitene bija sev iemācījusi visu ātri atcerēties, lai pārējiem viņas dēļ nebūtu jāzaudē pacietība.

Bet Jondalars par viņas prasmi bija pārsteigts. Salīdzinājumā ar ci­tiem cilvēkiem Eilas uztrenētā atmiņa bija īsts brīnums, tā veicināja viņas prasmi apgūt jaunas valodas un zināšanas. Vīrietis bija pārsteigts, cik ātri Eila apgūst jaunas valodas, - izskatījās, ka viņa to dara bez jebkādas piepūles. Bet šīs iemaņas apgūšana nebija bijis viegls darbs; kaut ari Eila bija iemācījusies ātri visu atcerēties, viņa nekad tā īsti neizprata, kas tās klana atmiņas tādas ir. Neviens no Citiem to nevarēja izprast; tā bija galvenā atšķirība starp šīm dažādo cilvēku grupām.