Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Klana sieviete to nesaka, bet parāda. Sieviete ar darbiem pierāda vīrietim, ka mīl viņu, - gatavo tādu ēdienu, kāds viņam garšo, no rītiem, viņam mostoties, uzvāra vīrieša iecienītāko tēju. īpašā veidā izgatavo vi­ņam apģērbu - iekšējo apmetņa kārtiņu padara izcili mīkstu vai kājautu iekšpusē ieliek siltu kažokādu. Vēl labāk ir tad, ja sieviete jau zina, ko vīrietis prasīs. Tas pierāda, ka viņa pievērš uzmanību vīrieša ieradumiem un noskaņojumam, pazīst viņu un rūpējas par savu vīrieti.

Dīgija pamāja. - Tas ir labs veids, kā kādam parādīt, ka mīli viņu. Tas ir tik jauki, ja viens otra labā var izdarīt kaut ko īpašu. Bet kā sieviete zina, ka vīrietis viņu mīl? Ko vīrietis dara sievietes labā?

-    Reiz Gūvs sevi pakļāva briesmām, nogalinot sniega leopardu, kas bija biedējis Ovru, jo bija ložņājis pārāk tuvu alai. Ovra zināja, ka Gūvs to izdarījis viņas dēļ, kaut arī leoparda ādu viņš atdeva Krebam un Iza no tās man pagatavoja apmetni, - Eila skaidroja.

-     Tas nu gan ir smalki! Neesmu pārliecināta, ka būtu to sapratusi, - Dīgija smējās. - Kā tu zini, ka viņš to izdarīja viņas dēļ?

-     Vēlāk Ovra man to pateica. Toreiz es to nezināju. Biju vēl jauna un daudz ko nebiju apguvusi. Roku žesti nav vienīgā klana valoda. Vairāk var pasacīt ar sejas izteiksmi, acīm un ķermeni, kā arī ar gaitu, galvas pagriešanu, plecu muskuļu sasprindzināšanu - ja zini, ko tas nozīmē, tad tas viss izsaka vairāk par vārdiem. Man pagāja ilgs laiks, līdz apguvu klana valodu.

-     Esmu pārsteigta, ka tu tik ātri apgūsti Mamutu valodu! Es tevi vēroju. Ar katru dienu tev veicas arvien labāk. Kaut man būtu tavs talants uz valodām!

-     Man vēl nemaz tik labi neiet. Es joprojām nezinu daudzus vār­dus un domāju klana valodā. Klausoties vārdos, vēroju sejas izteiksmi, izjūtu, kā vārdi skan kopā… skatos, kā kustas runātāja augums… un cenšos atcerēties. Rādot Ridagam un pārējiem žestus, arī es pati mā­cījos. Es cenšos labāk apgūt jūsu valodu. Man jāmācās, Dīgij, - Eila to piebilda ar tādu degsmi, kas liecināja par jaunās sievietes nopietnajiem nodomiem.

-    Tev tā nav vienkārši spēle, vai ne? Kā mums tas ir ar roku zīmēm. Mums ir interesanti, jo Vasaras sapulces laikā varēsim savā starpā sa­runāties un neviens nesapratīs, ko sakām.

-    Man prieks Ridaga dēļ, ka visiem ir tik jautri un jūs gribat vēl vairāk ko apgūt. Ari viņam tas patīk, tikai puisēnam tā nav nekāda spēle.

-    Nē, šķiet, ka nav gan. - Abas sievietes atkal pasniedzās pēc ūdens somas, tad Dīgija apstājās un paskatījās Eilā. - Sākumā es nesapratu, kāpēc Nezija gribēja puisēnu paturēt. Bet tad sāku pie viņa pierast un pat iemīlēt. Tagad Ridags ir viens no mums, ja viņa šeit nebūtu, man zēna pietrūktu, bet nekad agrāk man nebija ienācis prātā, ka viņš grib sarunāties un ir par to domājis.

Jondalars stāvēja pie velēnu mītnes ieejas un vēroja, kā abas sarunā iegrimušās sievietes tuvojas; viņš bija priecīgs, ka Eilai nodibinājušās tik labas attiecības. Vīrietim likās pārsteidzoši, ka starp visiem ļaudīm, ko viņi būtu varējuši satikt, tieši šai apmetnē dzīvo bērns-jauktenis un tieši viņi labprāt pieņēma Eilu, ko diez vai vairums pārējo ļaužu būtu darījuši. Tomēr par vienu lietu viņam bija taisnība. Eila bez vilcināšanās visiem stāstīja par savu izcelšanos.

"Nu labi, ka viņa vēl nebija izstāstījusi par savu dēlu," viņš nodomāja. Viena lieta bija tādam cilvēkam kā Nezija atvērt savu sirdi bārenim, bet pilnīgi cita bija laipni uzņemt tādu sievieti, kuras gars bija sajaucies ar kādu plakangalvi un kura dzemdējusi pretīgu radījumu. Jo allaž pastāv bailes, ka tas var atkārtoties; ja šī sieviete sev piesaista nepareizos garus, tie var izplatīties un iespaidot arī apkārtējās sievietes.

Pēkšņi slaidais, izskatīgais vīrietis nosarka. "Eila nemaz nedomā, ka viņas dēls ir pretīgs radījums," viņš izbijies nodomāja. Kad jaunā sie­viete viņam pirmoreiz bija stāstījusi par savu dēlu, viņš bija riebumā no viņas atrāvies - tas Eilu bija ne pa jokam sadusmojis. Jondalars nekad nebija redzējis viņu tik dusmīgu, bet viņas dēls bija un palika vienīgi viņas dēls, un viņa noteikti par savu dēlu nekaunējās. "Eilai ir taisnība. Doni man sapnī pastāstīja. Arī plakangalvji… klans… ir Zemes Mātes bērni. Kaut vai Ridags. Viņš ir daudz gudrāks, nekā jebkad biju iedomājies, ka kāds viņam līdzīgais tāds varētu būt. Zēns ir nedaudz citāds, bet viņš ir cilvēks un turklāt - ļoti patīkams."

Jondalars bija kādu laiku pavadījis kopā ar puiku un atklājis, cik viņš ir gudrs un nobriedis, bet bija arī daži nelabvēļi, kas izcēla zēna vārgumu un atšķirību. Ikreiz, kad Ridags paskatījās uz Eilu, Jondalars puikas acis pamanīja apbrīnu un sajūsmu. Viņa bija zēnam stāstījusi, ka klana puiši viņa vecumā jau vairāk līdzinoties vīriešiem, tādiem kā Danugs; tomēr pastāv arī iespēja, ka vārgās veselības dēļ Ridags ir nobriedis ātrāk par saviem gadiem.