Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Aizvedīšu Druvezu paņemt somas un pārējās mantas, ko viņi tur atstāja, kad sākās bizonu dzīšana, - Eila skaidroja, runādama Zelandoni valodā. - Ļaušu arī Skrējējam nākt līdzi, laba izskriešanās viņu nomie­rinās. Zirgiem nepatīk miruši dzīvnieki. Arī Vīnijai sākumā bija grūti to pārdzīvot. Tu pareizi darīji, ka biji kurnēju piesējis pavadā, bet mums vajadzētu viņu sākt mācīt, lai Skrējējs kļūst tāds pats kā Vīnija.

Jondalars pasmaidīja. - Tā ir laba ideja, bet kā to izdarīt?

Eila sarauca pieri. - Neesmu vēl izdomājusi. Vīnija dara visu tā, kā es gribu, jo arī viņa pati to grib; mēs esam labas draudzenes, bet nezinu, kā būs ar Skrējēju. Viņam patīc tu, Jondalar. Varbūt viņš darīs visu, kā tu gribi. Domāju, ka mums abiem vajadzēs to izmēģināt.

-     Es to vēlos, - vīrietis atbildēja. - Reiz arī es, tāpat kā tu to dari ar Vīniju, gribētu jāt ar Skrējēju.

-    Ari es to vēlētos, Jondalar, - jaunā sieviete atsaucās, ar siltām mī­lestības jūtām atcerēdamās, kā reiz viņa bija cerējusi, ka blondais Citu vīrietis iemīlēs Vīnijas kumeļu un tas varētu jauno Zelandoni iedrošināt palikt ielejā kopā ar viņu. Tieši tāpēc viņa bija lūgusi Jondalaru dot kumeļam vārdu.

Barzeks bija gaidījis, kamēr abi svešinieki sarunājās viņam nepazīs­tamā valodā, un kļuva nepacietīgs. Beidzot viņš sacīja: - Ja jau dosieties pēc somām, es iešu atpakaļ un palīdzēšu tikt galā ar bizoniem.

-     Pagaidi brītiņu! Palīdzēšu Druvezam uzkāpt zirgam mugurā un došos tev līdzi, - Jondalars piedāvājās.

Abi vīri palīdzēja zēnam tikt zirgam mugurā un palika vērojam, kā Eila un viņš aizjāj.

Kad abi jātnieki atgriezās, ēnas jau bija kļuvušas garas un viņi stei­dzās pārējiem palīgā. Vēlāk, pie upes mazgājot garās dzīvnieku zarnas, Eila atsauca atmiņā to laiku, kad kopā ar klana sievietēm nodarbojās ar dzīvnieku dīrāšanu un sadalīšanu. Pēkšņi viņai ienāca prātā, ka šī bija pirmā reize, kad viņa medījusi grupā kā pilntiesīga medniece.

Jau agrā jaunībā Eila bija allaž gribējusi doties līdzi vīriem, kaut arī zināja, ka klana sievietēm aizliegts medīt. Bet vīri ar savu medību mākslu tika turēti augstā godā, un viņi to visu tik aizraujoši stāstīja, ka jaunā meitene bija iztēlojusies sevi par mednieci, īpaši tādās reizēs, kad gribēja izvairīties no kādas nepatīkamas vai grūtas situācijas. Tas bija tikai nevainīgs sākums, kas noveda pie daudz sarežģītākām situācijām, nekā Eila to kādreiz spēja iztēloties. Pēc tam kad viņai atjāva medīt ar lingu, kaut ari pārējie medību prieki vēl joprojām bija liegti, Eila bija bieži klusībā noklausījusies, kā vīri apspriež medību stratēģiju. Klana vīrieši nedarīja neko citu, kā gāja medībās - izņemot vēl vienīgi me­dību apspriešanu, ieroču izgatavošanu un piedalīšanos medību rituālos. Klana sieviešu pienākums bija nomedītos dzīvniekus nodīrāt, sadalīt gabalos, sagatavot zvērādas apģērbam un gultai, iekonservēt un paga­tavot gaļu, turklāt vēl izgatavot traukus, auklas, paklājus, dažnedažādus mājsaimniecības piederumus un savākt ēšanai saknes, augus un dažā­das ārstnieciskas zālītes, kuras tika izmantotas ari citām vajadzībām.

Bruņa klanā bija apmēram tikpat cilvēku, cik Lauvas apmetnē, bet mednieki reti kad bija nogalinājuši vairāk nekā vienu vai divus dzīv­niekus vienā reizē. Tādējādi viņiem bieži bija jādodas medībās. Šajā gadalaikā klana mednieki devās medībās gandrīz vai katru dienu, lai sadabūtu pēc iespējas vairāk gaļas, ko uzkrāt ziemas mēnešiem. Kopš Eilas ierašanās šī bija pirmā reize, kad vispār kāds devās medībās, un, kaut arī jaunā medniece par to brīnījās, neviens nelikās par to noraizē­jies. Viņa pārtrauca savu darāmo un vēroja, kā vīrieši un sievietes dīrā bizonu ādas un sadala gabalos nomedīto dzīvnieku gaļu. Diviem vai trijiem cilvēkiem strādājot kopā pie viena bizona, darbs tika paveikts daudz ātrāk, nekā Eila bija domājusi, ka tas iespējams. Tas lika viņai aizdomāties par šo ļaužu un klana atšķirību.

Mamutu sievietes medīja; tas, pēc Eilas domām, nozīmēja to, ka bija vairāk mednieku. Taisnība gan, ka deviņi no visiem medniekiem bija vīrieši un tikai četras sievietes - sievietes ar bērniem reti kad devās medībās -, bet tā bija vērā ņemama atšķirība. Ar vairāk medniekiem varēja medīt efektīvāk, tāpat ari, visiem kopā apstrādājot gaļu, darbs ritēja daudz raitāk. Tas bija loģiski, bet jaunā sieviete juta, ka tur slēpjas vēl kas, kaut kas svarīgs un būtisks, ko viņa nespēj saskatīt. Mamutu medniekiem bija ari pavisam cita domāšana. Viņi nebija tik konserva­tīvi un stingri nesekoja likumiem - kas ir pareizi un kas ne, un kas jau kādreiz ticis darīts iepriekš. Šajā sabiedrībā vīrieša un sievietes loma nebija tik izteikta, viņu uzvedība nebija strikti ierobežota. Likās, ka viss ir vairāk atkarīgs no personīgās vēlmes un tā, kas katram padodas vislabāk.