Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

-    Talij, vai esi pārliecināta, ka gribi saderēt uz kādu nākotnē izteiktu iespējamu prasību? - Barzeks jautāja savai sievai, uztraukti saraucis pieri. Tādi neskaidri nosacījumi parasti tika izvirzīti augstām likmēm un neapšaubāmi prasīja daudz vairāk nekā parastās derības. Tas notika ne tik daudz tāpēc, ka uzvarētājs izteica neparasti augstas prasības, kaut gan ari tā gadījās, bet gan tāpēc, ka zaudētājam vajadzēja būt pārliecinātam, ka derību solījums tiks izpildīts un nekādas turpmākās prasības netiks izvirzītas.

-      Uz nākotnes prasību? Jā, - viņa atbildēja. Bet Talija neteica, ka, viņasprāt, ne vienā, ne otrā gadījumā viņa nepaliks zaudētājos - jo, ja Jondalars uzvarēs un viņa pīķu metējs patiešām būs tik varens, kā viņš apgalvo, apmetnes ļaudīm tā kā tā būs pieejams jauns un ļoti vērtīgs medību ierocis. Ja viņš zaudēs, Talijai būs tiesības izteikt savu prasību. - Ko tu par to saki, Jondalar?

Talija bija viltīga, bet Jondalars smaidīja. Viņš jau arī agrāk bija sade­rējis uz nākotnes prasībām; tās allaž bija piešķīrušas spēlei īpašu garšu un skatītājos izsaukušas lielāku interesi. Jaunais vīrietis alka visiem parādīt sava atklājuma noslēpumu. Viņš gribēja redzēt, kā viņa izgud­rojums tiks uzņemts un kā tas strādās mednieku grupas medībās. Tas bija nākamais loģiskais solis, lai pārbaudītu viņa jauno medību ieroci. Ar nelielu izskaidrošanu un treniņu ikviens varētu iemācīties to lietot.

Tieši tā bija šī ieroča privilēģija. Bet bija vajadzīgs laiks un treniņi, lai apgūtu jauno tehniku, kā arī liela aizrautība. Derības palīdzētu iz­veidot… un viņam būs nākotnē tiesības no Talijas to pieprasīt. Par to viņam nebija nekādu šaubu.

-     Sarunāts! - Jondalars piekrita.

Eila vēroja šo savstarpējo līguma noslēgšanu. Viņa īsti nesaprata de­rību būtību, izņemot to, ka notiks sacensības, bet zināja, ka tur slēpjas kaut kas vairāk.

-    Izvēlēsimies mērķus, pa kuriem tēmēt, un dažas atzīmes, - Barzeks uzņēmās sacensību vadītāja pienākumus. - Druvez, tu kopā ar Danugu sameklē garus kaulus, kurus ieraksim kā stabus.

Vīrs pasmaidīja, vērodams, kā abi jaunekļi aizskrien lejā pa nogāzi. Danugs, kas bija tik līdzīgs Talutam, bija krietni garāks par Druvezu, kaut arī bija tikai gadu vecāks, bet Druvezam viņa trīspadsmit gados sāka jau izveidoties plecīgs un muskuļains augums, kas līdzinājās Bar- zeka ķermeņa uzbūvei.

Barzeks bija pārliecināts, ka šis puika un mazā Tusija ir viņa gara pēcnācēji, tieši tāpat kā Dīgija un Tarnegs droši vien bija cēlušies no Darneva gara. Bet par Brinanu viņš nebija pārliecināts. Kopš puikas dzimšanas pagājuši jau astoņi gadi, bet vēl joprojām bija grūti pateikt, kam viņš līdzinās. Muta varbūt izvēlējusies kādu citu garu, nevis vienu no diviem Sumbra pavarda vīriešiem. Brinans vairāk līdzinājās Talijai, puika bija mantojis mātes brāļa sarkanos matus, tomēr nelīdzinājās ne viņam, ne Darnevam, kas domāja tieši tāpat. Barzeks sajuta kaklā kāp­jam kamolu un pārdzīvoja sava pavarda biedra trūkumu. "Bez Darneva nav tā, kā bija bijis agrāk," viņš nodomāja. Bija pagājuši jau divi gadi, un viņš vēl joprojām skuma tāpat kā Talija.

Līdz tam laikam jau bija sagādāti mamutu kaulu stabi - pie tiem bija piesietas sarkanās lapsas astes, un grozi, pīti no spilgtām, izžā­vētām zālītēm, bija pacelti, apgriezti otrādi un uzlikti stabu galos, lai iezīmētu sviešanas līniju; dienas notikumi patiešām sāka ieņemt īstu svētku noskaņojumu. Pie katra staba, lai izveidotu platu līniju, ik pa gabalu ar auklām tika sasieti kopā zāles kumšķi, kas joprojām auga stepē. Bērni skraidīja šurpu turpu pa norādīto mešanas trajektoriju, nomīdīdami zāli, tādējādi vēl jo vairāk iezīmēdami izvēlēto laukumu. Arī pārējie izvilka pīķus, tad kādam prātā ienāca ideja piebāzt ar zāli un izkaltētiem mamutu mēsliem vecu, gulēšanai izmantotu salmu maisu, pēc tam uz tā ar melnu ogli tika sazīmētas figūras - tas kalpos par kustīgu mērķi.

Gatavošanās laikā, kas pašplūsmas ceļā bija kļuvusi arvien izsmal­cinātāka, Eila atgriezās mītnē sarūpēt rīta azaidu sev, Jondalaram un Mamutam. Drīz jau visi Lauvas apmetnes ļaudis sanāca brokastot, lai Nezija mierīgi varētu gatavot sautējumu. Taluts izteica vēlmi pusdienās baudīt raudzēto dzērienu, tāpēc visiem radās sajūta, ka šis būs sevišķs gadījums, jo parasti vadonis savu bouzu piedāvāja tikai ciemiņiem īpa­šos svētkos. Tad ari Raneks paziņoja, ka pagatavos savu īpašo ēdienu, kas iepriecināja visus pārējos un pārsteidza Eilu, kad viņa uzzināja, ka Raneks māk gatavot ēst. Torneks un Dīgija izteica priekšlikumu: ja jau gatavojas patiešām liels festivāls, ari viņi varētu… kaut ko darīt. Eila to vārdu nesaprata, bet tas tika uzņemts ar vēl lielāku sajūsmu nekā Raneka īpašais ēdiens.