Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Izmetienā pīķa metēja aizmugures daļa pacēlās augšup, tādējādi uz izstieptās rokas rēķina pagarinot distanci vēl par kādām divām pēdām, piešķirot lielāku kustības spēku un papildus radot sviras efektu. Jonda­lara pīķis aizšvlkstēja garām skatītājiem un, visiem par pārsteigumu, garām arī zemē iedurtajam vadoņa pīķim, un vēl krietnu gabalu tālāk. Tas piezemējās plakaniski un, neiedūries zemē, nedaudz paslīdēja uz priekšu. Ar šīs ierīces palīdzību Jondalars bija dubultojis savu iepriekšējo metienu attālumu, viņš nešaubīgi bija aizmetis divreiz tālāk par Talutu, viņš to bija pārspējis arī ar labāku precizitāti.

Pēkšņi, pirms apmetnes ļaudis vēl bija paspējuši ievilkt elpu un at­zīmēt abu metienu starpību, pa to pašu trajektoriju aizlidoja vēl viens pīķis. Izbijusies Talija paskatījās atpakaļ un ieraudzīja Eilu stāvam pie mešanas līnijas, piķu metējs vēl arvien atradās sievietes rokā. Talija paskatījās uz priekšu tieši tajā brīdī, kad Eilas mestais pīķis piezemē­jās. Kaut ari Eila nebija pārspējusi Jondalara metienu, jaunā sieviete bija aizmetuši tālāk par vadoni, un Talijas sejā atspoguļojās neticība un izbrīns.

-          

9

-    Jondalar, tu drīksti man izteikt prasību, - Talija atzina. - Atzīstu: varbūt biju pieļāvusi niecīgu varbūtību, ka pārspēsi Talutu, bet nekad nebiju iedomājusies, ka to izdarīs sieviete. Es gribētu apskatīt to… ē… kā tu to sauc?

-     Pīķu metējs. Nezinu, kā citādi lai to nosauc. To ideju man dāvāja Eila, kad reiz vēroju, kā viņa apietas ar savu lingu. Visu laiku mocījos pārdomās, kaut es tik tālu un ātri spētu aizsviest savu pīķi, kā viņa to dara ar akmeni un lingu. Tad sāku prātot, kā lai to paveic, - Jondalars stāstīja.

-    Tu jau agrāk biji pieminējis viņas izcilo prasmi. Vai viņai patiešām tik labi veicas? - Talija apjautājās.

Jondalars pasmaidīja. - Eila, vai paņemsi savu lingu un parādīsi Ta­lijai, kā tu ar to rīkojies?

Eilas piere saraucās. Viņa nebija radusi pie publiskas izrādīšanās. Jaunā medniece savas iemaņas bija pilnveidojusi slepenībā, un pēc tam, kad klana vīri viņai visžēlīgi atļāva medīt, viņa allaž medīja vienatnē. Viņai bija neērti to rādīt, un klana vīri jutās neveikli, redzot, kā sieviete izmanto medību ieroci. Jondalars bija pirmais cilvēks, kurš jebkad kopā ar viņu medījis, un pirmais, kurš redzējis Eilu rādām pašmācības ceļā apgūto prasmi. Kādu brīdi viņa vēroja smaidošo vīrieti. Viņš izskatījās atslābinājies un pašpārliecināts. Jaunā sieviete nespēja pamanīt nekā­das brīdinošas pazīmes, lai viņam atteiktu.

Pamājusi ar galvu, viņa devās pakaļ lingai un maisiņam ar akmeņiem, kurus bija atstājusi Ridagam, kad bija izlēmusi mest pīķi. Sēdēdams Vī­nijas mugurā, puika viņai uzsmaidīja, juzdamies piederīgs pie vispārējās sajūsmas un iepriecināts par kņadu, ko Eila bija izraisījusi.

Jaunā medniece pavērās apkārt, lai noskatītu mērķus. Pamanījusi stāvus iedzītos mamutu ribu kaulus, Eila izvēlējās tos par pirmo mērķi. Dzidra, gandrīz vai muzikāla skaņa, akmeņiem atsitoties pret kaulu, ne­atstāja nekādas šaubas, ka viņa bija stabiem trāpījusi, bet tas bija pārāk viegli. Meklēdama, kam vēl lai trāpa, Eila paskatījās apkārt. Medniece bija radusi par savu mērķi izvēlēties putnus un mazus dzīvnieciņus, uz kuriem mest akmeņus, nevis priekšmetus.

Jondalars zināja, ka Eila spēj ko vairāk nekā tikai trāpīt pa stabiem, un, atcerēdamies kādu pagājušās vasaras pēcpusdienu, paskatījās ap­kārt, viņa smaids kļuva vēl platāks. Paspēris ar kāju dažus cietus dubļu pikučus, jaunais vīrietis uzsauca: - Eila!

Pagriezusies un paskatījusies uz metamo līniju, Eila ieraudzīja Jon­dalaru stāvam plati izplestām kājām, rokas viņš bija ielicis sānos un uz katra pleca turēja pa zemes pikucim. Sieviete saviebās. Viņš jau iepriekš bija darījis ko līdzīgu, tikai toreiz izmantojis divus akmeņus, un Eilai nebūt nepatika Jondalaru redzēt tā sevi apdraudam. Ar lingu izmestie akmeņi var būt nāvējoši. Bet, padomājusi par šo situāciju, viņa atzina, ka tā tikai izskatās bīstama, tomēr patiesībā tāda nav. Divi nekustīgi priekšmeti - tiem Eilai vajadzētu būt vieglam mērķim. Jau gadiem ilgi, metot pa šādu mērķi, viņa nebija kļūdījusies. Vai tagad būtu iespējams, ka viņa kļūdīsies tikai tāpēc, ka vīrietis, kuru viņa mīl, tur uz pleciem divus citus priekšmetus?

Aizvērusi acis, jaunā sieviete dziļi ieelpoja, tad vēlreiz pamāja. Paņē­musi divus akmeņus no maisiņa, kas atradās zemē pie kājām, viņa salika kopā abus ādas saites galus un ievietoja vienu akmeni saites nolietotajā vidusdaļā, otru akmeni turēdama metiena gatavībā. Tad pacēla acis.

Pāri skatītājiem nolaidās nervozs klusums. Neviens nebilda ne vārda. Izskatījās, ka neviens pat neelpo. Visapkārt valdīja kapa klusums, ja neņem vērā kliedzošo sasprindzinājumu, kas virmoja gaisā.