Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Eila bija pārsteigta par tām skaņām, kas nāca no šiem instrumentiem, tās stipri atšķīrās no tām, ko viņa pirms kāda laika bija dzirdējusi mājas iekšienē. Toreiz skaņas atgādināja bungu ritmus, bet šīs bija kaut kas īpašs, kas nelīdzinājās nekam iepriekš dzirdētajam, tomēr tām bija no prāta neizzūdošs, it kā pazīstams skanējums. Tās pēc sava mainīguma viņai atgādināja cilvēka balsi, kaut ko līdzīgu tam, ko viņa pati reizēm mēdza pie sevis dungot, tomēr šķita daudz skaidrākas. Vai tā bija mūzika?

Pēkšņi iedziedājās cilvēka balss. Pagriezusies Eila ieraudzīja Bar­zeku; vīrieša galva bija atliekta atpakaļ, viņš izdeva skaļu, gaudojošu kliedzienu, kas novibrēja gaisā. Pēc tam viņš pārgāja uz zemu vibrato*, kas Eilas kaklam lika aizžņaugties, un pabeidza dziedājumu ar spalgu, augsta toņa modulāciju, bet gaisā it kā palika neatbildēts jautājums. Atbildot uz dziedājumu, trīs mūziķi sāka ātri sist pa mamuta kauliem, atkārtojot tās skaņas, ko bija imitējis Barzeks, atdarinot gan skanējumu, gan izjūtas, kuras Eila nemācēja izskaidrot.

Drīz vien arī pārējie ar savām balsīm pievienojās mamutu kaulu instrumentiem, piedziedot līdzi melodijai bez vārdiem. Pēc kāda laika mūzika mainījās un pakāpeniski ieņēma citu skanējumu. Tā kļuva lē­nāka, piesardzīgāka, un melodija izraisīja skumjas izjūtas. Iedziedājās Fralija, šoreiz ar vārdiem un augstā, patīkamā balsī. Viņa savā dziesmā stāstīja par kādu sievieti, kura zaudējusi vīru un kuras bērns ir miris. Šī dziesma Eilu dziļi aizkustināja, lika viņai atcerēties Durku, un jaunās sievietes acīs parādījās asaras. Paskatījusies apkārt, viņa pamanīja, ka nav vienīgā, kas raud; visvairāk viņu aizkustināja Krouzijas bezkaislīgā seja un neko neredzošais skatiens, bet pār vecās sievietes vaigiem plūda asaru urdziņas.

Fralijai atkārtojot pēdējās dziesmas frāzes, pievienojās Tronija, pēc tam arī Latija. Nākamajā atkārtojumā, kad pantiņš bija nedaudz ci­tāds, pieslēdzās arī Nezija un Talija, kuru balsis skanēja spēcīgā, dzidrā kontraltā. Vārdi mainījās vēlreiz, un pievienojās vēl vairākas balsis, arī mūzika atkal mainīja savu raksturu. Sākās stāsts par Māti, leģenda par cilvēkiem, garu pasauli un pirmsākumiem. Kad sievietes nonāca līdz tai vietai, kad no gara piedzima vīrietis, dziedājumam pievienojās arī vīru balsis un pavadījums pieskaņojās te vīriešu balsīm, te atkal sieviešu, un sākās draudzīga sacensība.

Mūzika kļuva arvien ātrāka un ritmiskāka. Eksaltācijas kulminācijā Taluts norāva no sevis silto apģērba kārtu un, kājas sizdams un pirk­stus plīkšķinādams, iegāja apļa centrā. Pa vidu smiekliem, atzinīgiem izsaucieniem, kāju sišanai un roku plaukšķināšanai gar gurniem apkārt sēdošie uzmundrināja Talutu uzsākt atlētisku deju, kurā bija ne mazums kāju vicināšanas un augstu palēcienu, - visas kustības bija pieskaņotas mūzikas ritmam. Lai Taluts viens pats neapniktu, arī Barzeks viņam pievienojās. Abiem vīriem pagurstot, aplī iegāja Raneks. Viņa ātrā stepa deja demonstrēja daudzas sarežģītas kustības, izsauca vēl skaļākas ovā­cijas un aplausus. Grasoties pārtraukt savu deju, Raneks aicināja Vimezu vidū; tas sākumā atturējās, bet, ļaužu uzmundrināts, nodemonstrēja tādu deju, kas stipri atšķīrās no iepriekš redzētajām.

" Vibrato - skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.

Izbaudīdama mūziku, dziedāšanu un dejošanu, Eila smējās un klai­gāja kopā ar pārējiem, bet visvairāk jaunajai sievietei patika dedzība un apkārt valdošais prieks, kas viņā izraisīja labas izjūtas. Izpildīdams veiklu akrobātisku triku, apļa vidū ielēca Druvezs, pēc tam ari Brinans gribēja viņu atdarināt. Mazā brāļa dejai pietrūka lielā brāļa elegances, bet Brinanam aplaudēja par viņa pūlēm; tas iedrošināja Krisaveku, Fra­lijas vecāko dēlu, viņiem pievienoties. Tad ari Tusija vēlējās dejot. Ar mīļu smaidu Barzeks saņēma abas meitenes rociņas un uzdejoja kopā ar viņu. Taluts, ņemdams piemēru no Barzeka, sameklēja Neziju un ieveda viņu apļa vidū. Jondalars centās pierunāt Eilu pievienoties, bet viņa atturējās, tad, pamanījusi Latiju, kas mirdzošām acīm nolūkojās dejotājos, mudināja Jondalaru padejot ar meiteni.

-    Vai parādīsi man soļus, Latij? - viņš apjautājās.

Meitene pateicīgi uzsmaidīja viņam ar Taluta smaidu; Eila vēlreiz pa­māja, un, pievienojoties pārējiem dejotājiem, Latija saņēma abas vīrieša rokas savās plaukstās. Divpadsmit gadu vecumā meitene bija slaida, gara un graciozi kustējās. No malas vērojot un salīdzinot viņu ar citām dejotājām, Eila pie sevis nodomāja, ka reiz šī meitene kļūs par ļoti pievilcīgu sievieti.