Zemes bērni-3 Mamutu mednieki

Dejai pievienojās vēl vairākas sievietes, un mūzika atkal mainīja savu raksturu, gandrīz jau visi ļaudis kustējās mūzikas ritmā. Apmetnes iemītnieki sāka dziedāt, un Eila juta, ka tiek pabīdīta uz priekšu, lai sadotos rokās ar aplī esošajiem ļaudīm. Jondalaram stāvot viņai vienā pusē un Talutam otrā, jaunā sieviete dejojot un dziedot kustējās uz priekšu un atpakaļ, tad uz riņķi un vēlreiz uz riņķi, līdz mūzika pie­spieda dejotājiem kustēties arvien ātrāk un ātrāk.

Beidzot ar pēdējo izsaucienu mūzika apklusa. Ļaudis smējās, sarunā­jās, cīnījās pēc elpas; muzikanti bija tikpat noguruši kā dejotāji.

-     Nezij! Vai tad ēdiens nav vēl gatavs? Visu dienu tas man kairina nāsis, un es esmu izbadējies! - Taluts iesaucās.

-    Paskatieties tik uz viņu! - Nezija deva pretī, pamādama uz brangās miesās esošo milzīgo vīru. - Vai tad šis izskatās badu cietis? - Ļaudis iesmējās. - Jā, ēdiens ir gatavs. Mēs vienkārši gaidījām, kad visi būs ar mieru ēst.

-     Nu, es jau esmu ar mieru, - Taluts atsaucās.

Kamēr daži devās pēc saviem traukiem, tie, kas bija gatavojuši ēdienu, iznesa to laukā. Katra iemītnieka trauki bija viņa personīgais īpašums. Šķīvji parasti tika izgatavoti no bizonu vai briežu plakanajiem iegurņa vai plecu kauliem; krūzes, mazi ūdensnecaurlaidīgi groziņi un kausi bija cieši sapīti, dažkārt tie tika darināti no briežu ieapaļā galvaskausa, kam noņemti ragi. Gliemežvākus un citus molusku vākus, kas no ciemiņiem vai ļaudīm, kas dzīvoja pie jūras, tika ietirgoti kopā ar sāli, izmantoja mazām bļodiņām, kausiem, bet pašus mazākos - karotēm.

Mamutu iegurņu kauli kalpoja par paplātēm un lieliem šķīvjiem. Ēdienu ņēma ar milzīgiem kausiem, kas tika izgrebti no kauliem vai ilkņiem, kā arī no dažādiem ragiem; ēdējs tos parasti lietoja kopā ar diviem taisniem irbuļiem, kas kalpoja ēdiena satveršanai. Mazākas, tais­nas knaibles parasti tika izmantotas kopā ar krama nažiem. Sāls, kas tik tālu iekšzemē parasti bija retums, tika pasniegts atsevišķi un bija iebērts skaistā moluska čaulā.

Kā jau smarža bija vēstījusi, Nezijas gatavotais sautējums bija sātīgs un garšīgs, tas tika papildināts ar Talijas mazajiem malto graudu maizes klaipiņiem, kas tika iemesti gatavoties vārošajā sautējumā. Kaut arī divas irbes nespēja pabarot veselu apmetni, visi nogaršoja Eilas gata­votos putnus. Izcepušās karstajā bedrē, tās bija tik mīkstas, ka kusa uz mēles. Mamutu cilts laužu garšas kārpiņām jaunās sievietes izmantotās piedevas un garšvielas bija neparastas, bet Lauvas apmetnē tika labi novērtētas. Viss tika noēsts pa tīro. Eila atzina, ka viņai garšo graudu pildījums, ar ko bija putnus piebāzusi.

Gandrīz jau pašās maltītes beigās ari Raneks iznesa savu cienastu, pārsteigdams visus ar to, ka tas nebija viņa parasti gatavotais ēdiens. Tā vietā viņš palaida uz riņķi kraukšķīgas, mazas kūciņas. Pagaršojusi vienu, Eila sniedzās pēc nākamās.

-     Kā tu tās gatavo? - viņa painteresējās. - Tās ir tik garšīgas.

-    Ja vien mums visu laiku nenotiks kādas sacensības, nedomāju, ka tās būs viegli vēlreiz pagatavot. Izmantoju pulverī samaltos graudus kopā ar mamutu taukiem, tad pievienoju mellenes, pierunāju Neziju ziedot nedaudz medus un uzcepu tās uz karstiem akmeņiem. Vimezs stāstīja, ka manas mātes ļaudis izmantojuši kuiļa taukus, bet viņš nezi­nāja pastāstīt, kā tas darāms. Tā kā neatminos, ka kādreiz būtu redzējis kuili, nodomāju, ka arī mamuta tauki noderēs.

-    Garša taukiem ir gandrīz tā pati, - Eila atzina, - bet nekas nav tik tīkams kā šīs kūciņas. Tās pašas kūst mutē. - Tad, domīgi pavērusies tumšajās acīs un sīksprogainajos matos - tumšādainajā vīrietī, kas, par spīti savam ārējam izskatam, bija tāds pats Mamutu cilts loceklis kā jebkurš Lauvu apmetnes iemītnieks, jaunā sieviete jautāja: - Kāpēc tu gatavo ēst?

Raneks iesmējās. - Kāpēc gan to nedarīt? Pie Lapsas pavarda mēs dzīvojam divatā, un man tas patīk, kaut gan lielākoties ēdu pie Nezijas pavarda. Kāpēc tu to jautā?

-     Klana vīrieši negatavo ēst.

-     Daudzi vīrieši to nedara, ja nav spiesti to darīt.

-     Nē, tu nesaprati. Klana vīrieši nemāk gatavot ēst. Viņi nezina, kā to darīt. Viņiem nav ēst gatavošanas atmiņu. - Eila nezināja, vai ir pietiekami skaidri izteikusies, bet bija jau pienācis Taluts un ielēja savu raudzēto brūvējumu; tad Eila pamanīja, ka Jondalars viņu vēro, cenzda­mies neizskatīties apbēdināts. Pastiepusi kaula krūzīti, Eila skatījās, kā Taluts tajā lej bouzu. Kad jaunā sieviete bija to pirmoreiz pagaršojusi, viņai dzēriens toreiz nešķita tīkams, bet visiem pārējiem tas tik ļoti patika, ka viņa nodomāja to vēlreiz pamēģināt.

Pēc tam kad Taluts visiem bija salējis, viņš paņēma savu šķīvi un devās pēc trešās sautējuma porcijas.

-    Talut! Vai tu gribi vēl? - Nezija apjautājās ne visai asā tonī, un Eila jau saprata, ka tādējādi Nezija izrāda lielajam vadonim savu patiku.

-     Bet tu esi pārspējusi pati sevi! Šis ir labākais sautējums, ko man jebkad nācies nogaršot.

-    Atkal pārspīlē! Tu tā saki tāpēc, lai es tevi nesauktu par rīmu.