Eragons

Viņš ieteica olu katru gadu pārvadāt starp vārdeniem un elfiem. Katrā vietā bērni dosies tai garām, un olas glabātāji raudzīsies, vai pūķis nolems izšķilties. Ja tas neizšķilsies, viņi nodos olu otrai grupai. Tomēr, ja pūķis izšķiltos, jaunā Jātnieka apmācība tiktu uzsākta nekavējoties. Pirmā gada laikā zēns vai meitene, kuru nu pūķis būtu izvēlējies, tiktu nodots apmācībā pie Broma. Tad jauno Jātnieku vestu pie elfiem, kas pabeigtu apmācību.

Elfi negribīgi pieņēma šo plānu… ar vienu nosacījumu ja Broms nomirs pirms pūķa izšķilšanās, tad viņi paši mācīs jauno Jātnieku bez citu iejaukšanās. Līgums tika noslēgts elfiem par labu abas puses zināja, ka pūķis, visticamāk, izvēlēsies elfu, tomēr tajā bija paredzētas līdzvērtīgas tiesības, kas arī bija nepieciešams.

Ažihads uz brīdi apklusa, un viņa tumšajās acīs iegūla skum­ja izteiksme. Zem vaigu kauliem vīdēja blāvas ēnas, kas izcēla tos vēl vairāk.

Mēs cerējām, ka jaunais Jātnieks satuvinās mūsu rases. Mēs gaidījām vairāk nekā desmit gadus, tomēr ola negribēja šķilties. Mēs vairs necilājām šo jautājumu, vien žēlojāmies par olas kūtrumu.

Taču pagājušajā gadā mēs piedzīvojām milzu zaudējumu. Arja un ola pazuda atpakaļceļā no Troņheimas uz elfu pilsētu Ozilonu. Elfi pirmie atklāja viņas pazušanu. Viņi atrada Arjas zirgu un nogalinātos sargus Du Veldenvardenas mežā un netālu arī beigtus urgļus. Tomēr tuvumā nebija ne Arjas, ne arī olas. Kad ziņas nonāca pie manis, baidījos, ka urgļi ir saņēmuši gūstā Arju un olu un drīz vien noskaidros Farthenduras un elfu gal­vaspilsētas Ellesmēras atrašanās vietu, kur mīt viņu karaliene Islanzadi. Tagad es zinu, ka viņi darbojušies Impērijas uzdevu­mā, kas ir vēl ļaunāk.

Līdz tam brīdim, kad Arja pamodīsies, mēs neuzzināsim, kas notika uzbrukuma laikā, tomēr es šo to izsecināju no tava stāsta.

Ažihada veste nočabēja, kad viņš uzspieda elkoņus uz rak­stāmgalda.

-    Uzbrukums bijis ātrs un nežēlīgs, citādi Arjai būtu izde­vies aizbēgt. Bez brīdinājuma, nepazīstamā vietā nezinot, kur paslēpties, viņa būs ķērusies pie vienīgās iespējas ar maģijas palīdzību pārvietojusi olu kaut kur citur.

-   Vai viņa prot lietot maģiju? Eragons vaicāja. Arja minēja, ka viņu sazāļojuši, lai savaldītu tās spēku. Tomēr viņš gribēja pārliecināties, ka elfa runājusi par maģiju. Jauneklis prātoja, vai Arja varētu viņam iemācīt vairāk vārdu senajā valodā.

-    Tas bija viens no iemesliem, kāpēc viņu izvēlēja par sargu olai. Jebkurā gadījumā Arja nevarētu atgriezt mums olu viņa bija pārāk tālu. Un elfu karalisti sargā slepens nožogojums, kas maģijai neļauj šķērsot viņu robežas. Iespējams, viņa iedomājās par Bromu un izmisumā aizsūtīja olu Kārvahallas virzienā. Nav brīnums, ka viņa aizšāva nedaudz šķērsām, jo viņai taču nebija laika, lai sagatavotos. Dvīņi saka, ka šaušana ir precizitātes māksla.

-    Kāpēc viņa atradās tuvāk Palankāras ielejai, nevis vārde­niem? Eragons vaicāja. Un kur elfi vispār dzīvo? Kur ir šī… Ellesmēra?

Ažihada asais skatiens ieurbās Eragonā, kamēr viņš apsvēra uzdoto jautājumu.

-     Es tev neizpaužu šo informāciju ar vieglu sirdi, jo elfi dedzīgi sargā savas karaļvalsts atrašanās vietu. Tomēr tev tas jāzina, un es tev to atklāšu kā uzticības zīmi. Viņu pilsētas atro­das tālu ziemeļos, nebeidzamā Du Veldenvardenas meža pašā biežņā. Neviens kopš Jātnieku laikiem ne rūķis, ne cilvēks nav bijis tik liels elfu draugs, lai nokļūtu viņu lapotajās zālēs. Es pat nezinu, kā atrast Ellesmēru. Kas attiecas uz Ozilonu… ņemot vērā to, kur Arja pazuda, pieņemu, ka tā atrodas Du Veldenvardenas rietumu galā, uz Kārvahallas pusi. Tev laikam ir daudz citu jautājumu, taču uzticies man un pagaidi, līdz es pabeigšu.

Viņš sakopoja domas un turpināja runāt daudz ātrāk:

-   Kad Arja pazuda, elfi atteicās vārdeniem palīdzēt. Karaliene Islanzadi bija ļoti saniknojusies un nevēlējās sazināties ar mums. Tomēr, lai arī es saņēmu Broma vēstuli, elfi nelikās zinis ne par tevi, ne par Safīru… Pēdējo mēnešu laikā mēs smagi cietām no sadursmēm ar Impēriju, jo viņi neatbalstīja manas vienības.

Pēc Arjas atgriešanās un tavas ierašanās es ceru, ka kara­lienes naidīgums zudīs. Un tas, ka tu izglābi Arju, mums ļoti palīdzēs uzlabot attiecības ar elfu valdnieci. Tomēr tava apmā­cība radīs problēmu gan vārdeniem, gan arī elfiem. Broms acīm­redzot apmācīja tevi, cik spēja, tomēr mums jāzina, cik rūpīgs viņš ir bijis. Tādēļ mums būs tevi jāpārbauda, lai noteiktu tavu spēju robežas. Turklāt elfi gribēs, lai tu pabeidz apmācības pie viņiem, taču neesmu pārliecināts, ka mums tam ir laiks.

-    Kāpēc ne? Eragons vaicāja.

-    Tam ir dažādi iemesli. Vadoņu dēļ, arī ziņas par urgļiem, kuras atnesi, nav iepriecinošas, Ažihads sacīja, nenolaizdams skatu no Safiras. Redzi, Eragon, vārdeni atrodas sarežģītā situācijā. No vienas puses, mums jārēķinās ar elfu vēlmēm, ja gribam tos par sabiedrotajiem. Taču, no otras puses, mēs nedrīk­stam sadusmot rūķus, ja vēlamies palikt Troņheimā.

-    Vai rūķi neturas kopā ar vārdeniem? Eragons taujāja.

Ažihads vilcinājās ar atbildi.