Eragons

-    Kaut kādā ziņā jā. Viņi ļauj mums šeit dzīvot un palīdz cīņā pret Impēriju, taču viņi ir uzticīgi tikai savam karalim. Man nav nekādas varas pār viņiem, izņemot to, ko Hrotgars man atvēl. Un arī viņam pašam bieži vien ir problēmas ar rūķu klaniem. Hrotgara pakļautībā ir trīspadsmit klani, un katram klana vadonim ir milzīga vara. Viņi izvēlas jauno rūķu vald­nieku, kad vecais karalis nomirst. Hrotgars atbalsta mūs, tomēr daudzi vadoņi ir pret. Viņš nevar atļauties bezjēdzīgi dusmot viņus, jo Hrotgars var zaudēt savu ļaužu uzticību, tādēļ viņa rīcība, kas labvēlīga mums, ir strikti ierobežota.

-   Vai šie klanu vadoņi ir pret mani? Eragons gribēja zināt.

-    Domāju, ka diemžēl jā, Ažihads piesardzīgi iesāka. Starp rūķiem un pūķiem ilgstoši bijušas naidīgas attiecības pirms šajā zemē ieradās elfi un samierināja abas puses. Pūķi bija iecie­nījuši rūķu ganāmpulkus, tie arī čiepa no viņiem zeltu un rūķi ļoti lēni aizmirst pagātnes netaisnības. Patiesību sakot viņi nekad pilnība nepieņēma Jātniekus un neļāva viņiem patrulēt savā karaļvalstī. Galbatoriksa nākšana pie varas tikai nostip­rināja viņos pārliecību, ka labāk nekad nesaistīties ne ar vienu Jātnieku vai pūķi. Savus pēdējos vārdus viņš vērsa pret Safiru.

Eragons lēnām iesāka:

-    Kāpēc Galbatorikss nezina, kur atrodas Farthendura vai Ellesmēra? Viņam pilnīgi noteikti to pastāstīja mācību laikā, kad Galbatorikss gatavojās kļūt par Jātnieku.

-    Pastāstīt par tām jā, bet, kur tās atrodas, nē. Viena lieta ir zināt, ka Farthendura atrodas šajos kalnos, bet pavisam cita atrast to. Galbatoriksu neveda iepazīties ne ar vienu no šīm vietām, pirms tika nogalināts viņa pūķis. Pēc tam, protams, Jātnieki viņam vairs neuzticējās. Viņš mēģināja izdabūt šo informāciju no vairākiem Jātniekiem dumpošanās laikā, tomēr viņi būtu labāk nomiruši nekā atklājuši pilsētu atrašanās vietu.

Kas attiecas uz rūķiem valdniekam nekad nav izdevies ne­vienu notvert, taču tas ir tikai laika jautājums.

-   Kāpēc tad viņš vienkārši nepaņem armiju un nedodas cauri Du Veldenvardenai, līdz atrod Ellesmēru? Eragons vaicāja.

-    Elfiem vēl aizvien ir pietiekami daudz spēka, lai pretotos viņam, Ažihads attrauca. Viņš neiedrošinās izmēģināt savus spēkus pret viņējiem, vismaz pagaidām ne. Taču viņa nolādētā buršanās māka ar katru gadu kļūst spēcīgāka. Ja viņam būtu vēl viens Jātnieks, Galbatorikss kļūtu neapturams. Viņš cenšas, lai vismaz viena no abām olām izšķiļas, tomēr pagaidām tas viņam nav izdevies.

Eragons nespēja saprast:

-   Kāpēc viņa spēks pieaug? Viņa ķermeņa spēks ierobežo maģijas spēku tas nevar pieaugt mūžam.

-   Mēs to nezinām, Ažihads attrauca, paraustīdams platos plecus, un arī elfi nezina. Mēs vienīgi ceram, ka reiz viņu iznīcinās kāda no viņa paša burvestībām. Viņš parakņājās pa savām kabatām un izvilka pergamenta gabalu.

-    Vai tu zini, kas tas ir? viņš vaicāja, noliekot to uz galda.

Eragons paliecās uz priekšu un izpētīja to. Melnas zīmes,

kas rakstītas nepazīstamā valodā, klāja visu lapu. Lielu daļu no rakstītā bija izraibinājuši asins traipi. Viens pergamenta stūris bija pārogļojies. Puisis pakratīja galvu:

-    Nē, nezinu.

-   Mēs to ieguvām no urgļu vadoņa, ko vakar iznīcinājām. Mums tas maksāja divpadsmit vīru dzīvību viņi ziedoja sevi, lai jūs varētu droši izbēgt. Rakstība ir karaļa izgudrojums viņš to izmanto, lai sazinātos ar saviem kalpotājiem. Man vajadzēja kādu brīdi palauzīt galvu, tomēr izdevās atšķetināt tās galveno domu. Tajā rakstīts:

…Ithro Zhāda vārtu sargs ļaus tās nesējam un viņa rokas­puišiem iziet cauri. Viņi jāapvieno ar pārējiem līdzīgiem un pēc…

…taču tikai tad, ja abas puses savaldās un nekaujas. Virs­vadība tiek nodota Tarokam, Gašam, Durzam un visam pāri Dižajam Ušnarkam.

-    Ušnarks ir pats Galbatorikss. Urgļu valodā tas nozīmē "tēvs", un šāds apzīmējums viņam ļoti glaimo.

Atrast, kam viņi der un… sulaiņi un… jātur atsevišķi. Ieročus neizdalīt līdz… soļošanai.

-    Neko vairāk nav iespējams izlasīt, izņemot dažus neskaid­rus vārdus, Ažihads sacīja.

-    Kur ir Ithro Zhāda? Nekad neesmu dzirdējis par šādu vietu.

-    Es arī ne, Ažihads atzinās, un tas man liek domāt, ka Galbatorikss kādu zināmu vietu ir nodēvējis citādi. Pēc tam kad biju atšifrējis šo vēstuli, jautāju sev ko pie Beoru kalniem dara simtiem urgļu tajā vietā, kur jūs tos pirmo reizi ieraudzījāt, un kurp viņi devās? Pergaments piemin "pārējos līdzīgos", tādēļ es domāju, ka viņi grasās satikt vēl vairāk urgļu savā ceļā. Karalim ir tikai viens iemesls pulcēt šādu armiju lai šāda monstru savienība mūs iznīcinātu.

Šobrīd mums nekas cits neatliek, kā vien skatīties un gai­dīt. Lai atrastu šo Ithro Zhādu, mums ir nepieciešama plašāka informācija. Tomēr Farthendura vēl nav atklāta, tādēļ mums ir cerība. Vienīgie urgļi, kas to ir redzējuši, pagājušo nakti gāja bojā.

-    Kā jūs uzzinājāt, ka mēs tuvojamies? Eragons prasīja. Viens no dvīņiem mūs gaidīja, un kuiļiem uzbruka no slēpņa. Puisis zināja, ka Safira uzmanīgi klausās. Lai arī viņa neteica nevienu vārdu, viņš zināja, ka vēlāk abi pārrunās šo tikšanos.