Ka klut bagatam no nulles

Domas, ar kuram jus darbojaties, ir vieniga lieta, ko varat kontrolet. Ja jus koncentrejaties uz lietam, kuras jus alkstat, un bagatibas un particibas teliem, galu gala sie likumi atspogulos sos attelus reala un detalizeta veida. Tas ir, domajiet par bagatibu bezgaligi, un jus noteikti klusit bagats.

Jusu ieguldijums nosaka sasniegtos rezultatus

Jauna Deriba mums deva likumu par sesanu un plausanu. Tur teikts: «Ko cilveks ses, to vins ari plaus.» Tas ir, tas, ko jus ievietojat, ir tas, ko jus sanemat. Daziem tas var skist netaisnigi, bet tikai tapec, ka vini nesaprot si apgalvojuma patieso butibu.

Musdienu pasaule ir teiciens: bagatie klust bagataki, un nabagie klust nabagaki. Kapec tas notiek? Iemesls ir vienkarss. Balstoties uz gaidisanas, pievilcibas un atbilstibas likumiem un to, ka visa darbiba notiek prata, bagati cilveki apzinati kopj un uztur miljonu dolaru domasanu. Vini sej labas un pozitivas domas un plauj partikusu un partikusu dzivi. Un jo vairak vini doma par labklajibu un bagatibas radisanu, jo vairak naudas vini nopelna un klust bagataki.

Negativa domasana atgruz naudu

Tikmer cilveki, kuri pastavigi uztraucas par naudu, rada ap sevi specigu negativu garigo energiju, kas atgruz naudu un vairo finansialas problemas. Tapec vini nopelna daudz mazak, neka velas vai ir pelnijusi, un biezi vien ir nopietni apgrutinati ar paradiem un rekiniem. Vini plauj to, ko sej. Vini klust par to, ko vini redz.

Dazi cilveki piepilda savus pratus ar domam par nabadzibu, naudas trukumu un nespeju atlauties dzives priekus. Vinus nemitigi moka domas par to, cik viss ir dargs un cik maz vini var nopirkt. Vinu pratus nodarbina nevis domas par lieliem panakumiem, bet gan neveiksmes. Vini sej domas par naudas trukumu un plauj finansialu maksatnespeju. Vini veido un audze vaju apzinu.

Domajiet ka bagati cilveki

Par ko cilveki doma ilgi pirms klust bagati? Tukstosiem interviju ir paradijusi, ka bagati cilveki piepilda vinu pratus ar domam un prieksstatiem par bagatibu, labklajibu, panakumiem, augstu produktivitati un veiksmigu problemu risinasanu. Vini lasa gramatas un zurnalus par panakumiem un atlidzibu par savu darbu. Vini doma par skaistam majam un automasinam, modernam drebem un briniskigam brivdienam paradize. Vini zina, ka, pateicoties vinu pulem, viniem tas viss noteikti patiks.

Viens no bagatibas radisanas noteikumiem ir sads: ja velies but veiksmigs, uzzini, par ko doma tie, kuri dzive neko nav sasniegusi, un apnemies par to nedomat. Un tad uzziniet, par ko doma bagati cilveki, ko vini lasa, ka pavada laiku, par ko raksta un runa, un sekojiet vinu piemeram it visa. Apzinas darza sejiet tikai tas seklas, kuras velaties izaudzet apkarteja pasaule.

Gatavojieties ilgam celojumam

Galvenais princips, kas izskaidro, ka cilveki klust bagati, sakot no nulles, sauc par uzkrasanas likumu. Pec vina teikta, viss lielais un cienigs cilveka dzive ir simtiem, ja ne tukstosu, siku pulinu un upuru sakrajums, ko retais ieraudzis un novertes. Lieli panakumi reti nak viena nakti vai viena meginajuma vai notikuma rezultata. Gluzi preteji, stabili un ilgstosi panakumi uzkrajas laika gaita.

Lai sasniegtu patiesi vertigus rezultatus, jums bus japieliek neskaitamas niecigas pules, kuras neviens nenovertes. Sava zina finansialie panakumi aug ka sniega bumba. Viss sakas ar mazu sniega piku, bet, tai ripojot uz prieksu, sniega pikas aug un palielinas, pievienojot arvien jaunas mazas sniegparslinas. Driz vinu vairs nevar apturet, vins aizslauka visu, kas ir vina cela.

Uzziniet visu, kas jums jazina

Ir tris jomas, kuras uzkrajumu likums ir butisks finansu panakumiem: zinasanas, nauda un pieredze. Gramata tiem pieversta ipasa uzmaniba, jo to nozimi nevar parvertet.

Zinasanas ir speks

Zinasanas ir speks un atslega, lai sniegtu jums specigu sviru, lai simtkartigi pavairotu savas spejas. Zinasanu krajums ir informacijas uzkrasanas rezultats, ko laika gaita esat savacis pamazam.

Cilveks ar plasam zinasanam ir pavadijis tukstosiem stundu, paplasinot savu intelektualo biblioteku, vacot vienu ideju pec otras. Visi sie gadi dod kumulativu rezultatu – cilveks klust par istu ekspertu viena vai otra joma un vinam ir visas tiesibas sanemt milzigus honorarus, atskiriba no tiem, kuriem bija slinkums ieguldit tik daudz darba un sagatavosanas. Tas ir galvenais iemesls, kapec labakie 20 procenti ekspertu attiecigaja joma nopelna 80 procentus no naudas. Vini zina vairak neka vinu konkurenti, un tapec vinu pakalpojumi ir dargaki.

Ietaupi NAUDU