Ka klut bagatam no nulles

Vertibu ir iespejams palielinat, perkot preci viena vieta par vienu cenu un pardodot par augstaku cenu cita vieta. Piemeram, precu vai pakalpojumu iegade no Honkongas, Taivanas, Japanas vai Vacijas un to pardosana Amerikas Savienotajas Valstis par augstaku cenu ir veids, ka palielinat vertibu. Importa un izplatisanas pamata ir sis princips.

Vertibu var pievienot ari apkalposana. Jus piedavajat pakalpojumu, kas uzlabo cita cilveka dzivi vai darbu, vai lauj atrak, vieglak, letak vai ertak sasniegt savus merkus. Tas ir vel viens veids, ka pievienot vertibu. Zobarsts, kas atbrivo cilveku no sapem, rada pievienoto vertibu. Gramatvedis, ietaupot klienta naudu no nodokliem, rada pievienoto vertibu. Pardevejs, kas klientam piedava jaunu produktu vai pakalpojumu, rada pievienoto vertibu. Lielaka dala laimes Amerikas Savienotajas Valstis sakas ar personigo pakalpojumu pardosanu.

Atzit un apmierinat vajadzibu

Jebkuru finansialu panakumu, ipasi biznesa, pamata ir vecs ka pasaule noteikums: atpazit un apmierinat vajadzibu. Iespejas izmaksu teorija apgalvo, ka preces vertibu nosaka pircejs. Tas ir, kaut kas ir ta verts, cik kads ir gatavs par to maksat. Cilveki izlemj, kadu cenu vini maksas, pamatojoties uz vajadzibu pec preces vai pakalpojuma un pieejamam alternativam.

Veiksmigs bizness ir rezultats, apvienojot vairakus razosanas faktorus – zemi, darbaspeku, kapitalu, izejvielas un apsaimniekosanu – un radot produktu vai pakalpojumu, par kuru pircejs maksas cenu, kas parsniedz ta razosanas kopejas izmaksas. Tada veida uznemejs pievieno vertibu produkta vai pakalpojuma izveide iesaistito komponentu kombinacijai. Starpibu starp razosanas, piegades izmaksam un cenu, ko pircejs ir gatavs maksat par konkreto produktu vai pakalpojumu, sauc par pelnu vai pievienoto vertibu.

Pelna ir materials, no kura tiek veidota bagatiba. Ikreiz, kad jums ir iespeja dot cilvekiem to, ko vini velas, par cenu, kas ir augstaka par to, ko izterejat ta razosanai, jums ir iespeja gut pelnu.

Ja varat izdomat, ka gut pelnu, varat izveidot uznemumu un sakt celu uz finansialiem panakumiem. Gandriz jebkurs ienesigs bizness padaris jus finansiali neatkarigu, ja tikai jus to pareizi vadisit.

Milzigi bagatibas no mazam idejam

Parsteidzosi, uznemumi, kas pieder pastaisitiem miljonariem, medz but diezgan ikdieniski. Cilveki klust bagati no buvniecibas vai ar to saistitiem darbiem, jumta seguma, apdares u.c. Dazi cilveki klust bagati, vadot kimiskas tiritavas vai kafejnicas. Dazi no tiem ir iesaistiti kravu parvadajumos vai izsoles, lauksaimnieciba vai piegade, programmaturas izstrade vai darbgaldu razosana.

Faktiski jebkura joma, kas lauj sasniegt izcilibu un gut pelnu, var kalpot par tramplinu uz bagatibu. Noslepums ir darit savu darbu labak un efektivak neka citi, ka ari palielinat savu pelnu.

Cilveki man biezi jauta, kada joma viniem vajadzetu stradat, lai nopelnitu daudz naudas. Atbilde uz so jautajumu pastavigi mainas, jo mainas pateretaju velmes un vajadzibas. Devindesmitajos gados tehnologiju uzplaukuma un interneta kompaniju straujas izaugsmes laika katru nedelu paradijas aptuveni 10 tukstosi miljonaru! Pec dot-com avarijas liela dala jaunas bagatibas pazuda, tikai atkal paradijas nekustama ipasuma tirgu. Neviens nezina, kur atradisies ritdienas spradzienbistamas izaugsmes iespejas, tacu tas naks un ies, kamer mainisies pateretaju velmes, radot jaunas iespejas ambicioziem, uznemigiem cilvekiem.

Jums ir vajadziga viena ideja

Stasts par Tomu Fatjo, Browning Ferris Industries dibinataju, ir labi zinams veiksmes stasts. Vins saka savu karjeru ka gramatvedis. Kadu dienu vins pamanija, ka vina apkartne netiek vakti atkritumi. Vins nopirka kravas automasinu un no ikdienas darba brivaja laika saka vest atkritumus. Driz vien pieprasijumi par atkritumu izvesanu saka pienakt no citiem rajoniem.

Vins kluva bagats, izveidojot atkritumu savaksanas biznesu, vispirms vieteja un pec tam valsts meroga. Pirms vina neviens to nebija darijis. Vins parverta atkritumu izvesanu par neticami ienesigu biznesu, ieviesot masveida razosanas metodes un jaunus produktivitates un efektivitates standartus, un kluva par vienu no bagatakajiem cilvekiem valsti.

Pulkvedis Harlends Sanderss, kurs 65 gadu vecuma nodibinaja savu biznesu, nopelnija savu bagatibu, pardodot savu ceptas vistas recepti. Debija Fildsa, cetru bernu mate, saka stradat neliela veikala un nopelnija bagatibu, pardodot cepumus. Katra gadijuma uznemejs izmantoja konkretu vajadzibu vai velmi un mekleja veidu, ka piedavat augstas kvalitates produktu vai pakalpojumu, apvienojuma ar efektivu darbibu, laujot uznemumam gut lielu pelnu.

Aktivu maksimizesana