Mollija Mūna aptur pasauli

Tagad Mollija izjuta vēl lielākas bailes, bet pamazām viņu pārņēma arī dusmas. Tas, ko Sinklērs gribēja no viņas, bija nereāli. Doma par to, ka Mollija varētu telepātiski izvilkt no Sella smadzenēm paroles, bija vienkārši stulba. Paroles varētu iegūt, tikai pateicoties brīnumam. Viņa dusmojās, ka Sinklērs tik ļoti paļaujas uz viņu un ka vēl nav nekāda prātīgāka plāna.

Migla krita. Mollijai gribējās iziet no mājas. Viņa iesāka spēlēt šahu ar Rokiju, bet Sinklērs soļoja šurpu turpu pa telpu, laiku pa laikam pametot skatu uz ainavu aiz loga un iegrimstot domās. Tad beidzot viņš ierunājās.

-    Ir viens veids, kā tikt galā ar Primo.

-    Tu taču nedomā viņu nogalināt? Mollija pacēla ska­tienu no šaha galdiņa. To mēs nevaram. Mēs neesam slepkavas. Un es neredzu neko citu, kas tagad varētu ap­turēt Primo Sellu, izņemot… nāvi.

-    Un kā būtu ar labu hipnotizētāju?

Mollija nolika bandinieku, ar kuru bija gatavojusies iz­darīt gājienu, un neticīgi pašūpoja galvu. Viņa jau zināja, kas Sinklēram padomā.

-    Vai tev kādreiz ir izdevies hipnotizēt Primo Sellu, Sinklēr Sell?

-     Reiz es to mēģināju, teica Sinklērs. Kad biju jau­nāks. Primo tas likās uzjautrinoši. Viņš zina, ka es nekad nevarēšu viņu hipnotizēt. Manas spējas salīdzinājumā ar viņējām nav nekas. Viņam ir tas īpašais kaut kas. Ir tikai vēl viens cilvēks, ko es jebkad esmu saticis, kam arī tas piemīt.

Petula iesmilkstējās. Viņa juta, ka Molliju pārņem sa­traukums.

-    Mollij, tev piemīt tas īpašais kaut kas. Tu taču zini, ka tā ir, Sinklērs turpināja. Kad glābu tevi no žagatas, tad spēju tevi hipnotizēt tikai tāpēc, ka tavi spēki bija izsīkuši. Citādi tu spētu man pretoties. Ieraudzījis tās reklāmas, ko tu ierakstīji Ņujorkā, es atskārtu tavu īsto spēku. Tev ir tikpat spēcīgas acis kā manam tēvam.

Mollija piecēlās un piegāja pie loga tālākā gala.

-     Neliec man censties viņu hipnotizēt, Sinklēr, viņa teica, lūkodamās pa logu. Lūdzu, nevajag! Man nav ne­kādu izredžu, pat ne mazāko.

-     Tev tas jādara! uzstāja Sinklērs. Es tiešām ticu, ka tu to spēj.

-    Tev jau nekas cits neatliek, kā to sacīt, Mollija skum­ji nopūtās, jo es esmu tava pēdējā iespēja.

Viņa iztēlojās, kā Primo Sells izsūc atmiņas no viņas galvas, atstājot to tukšu kā izēstu kečupa paciņu.

-     Tas ir tik muļķīgi, viņa turpināja. Ir taču jābūt kādam citam, izņemot mani, kas spētu to paveikt. Pieau­gušam hipnotizētājam. Es negribu to darīt.

-    Visus pārējos Primo ir pārspējis, iebilda Sinklērs.

-    Tieši tā, un kādas tad var būt manas izredzes! Mol­lija izmisusi izsaucās. Viņa sāka raudāt.

-     Piedod, piedod! Man ļoti žēl! Sinklērs satraucās. Tev tas nav jādara. Protams, nav. Viņš pacēla rokas pret loga stiklu un atspiedās pret to. Bet, lūdzu, padomā par to. Tas ir tavs lēmums, un es pilnīgi sapratīšu, ja tu izlemsi nepal… neriskēt. Sinklērs apsviedās. Bet klausies, Mollij, es varu tikt klāt Primo. Viņš man uzticas. Mēs varam viņu pārsteigt nesagatavotu, kad viņš ir tikko pamodies vai noguris dienas beigās. Tikai iedomājies, Mollij!

Sinklērs palūkojās pulkstenī. Nolāpīts, man tagad jāiet, vai ari viņš sāks uztraukties, kur es esmu. Man jā­palīdz viņam novadīt vakariņas. Pie viņa nāk FIB šefs un Japānas premjerministra palīgs, lai tiktos ar Sukiju un Gloriju. Sinklērs apveltīja Molliju un Rokiju ar drūmu smaidu. Cerams, ka šis vakars man nebūs pēdējais.

Tad viņš papliķēja Petulu, dziļi ieelpoja un gāja uzvilkt mēteli.

Mollija, Petula un Rokijs palika sēžam un lūkojamies ārā pa panorāmas logu.

Pa Mollijas vaigiem ritēja lielas asaru lāses.

-    Piedod, Rokij, viņai izdevās izspiest caur šņukstiem un saraustītām elsām, bet… bet es nezinu, ko darīt!

Rokijs noņēma lakatu, ko bija apsējis ap plaukstas locī­tavu, un iedeva to Mollijai, lai tā noslaucītu degunu. Viņš vēroja savu labāko draudzeni kratāmies elsās un jutās briesmīgi.

-     Ir jābūt citam ceļam, Mollija beidzot saņēmās. Es negribu vadīt savas dienas ar biezputru smadzeņu vietā.

-     Man šķiet, ka ir cits ceļš, Rokijs domīgi teica. Un rādās, ka es zinu, kāds tas ir.

trīsdesmit piektā nodaļa

Varētu jautāt kā gan iespējams bez Mollijas hipno­zes pievārēt cilvēku, kuram ir Primo Sella stāvoklis un neiedomājamā ietekme? Atbilde uzbrūkot viņam no pilnīgi negaidītas puses.

Labākais uzbrukuma veids vienmēr ir pārsteigums, un Rokija plāns balstījās tieši uz to. Zēns teica, ka tieša kauja ar Sellu nekad nenesīs panākumus. Aptvērusi šo domu, Mollija nevarēja likt Rokijām vienam pašam riskēt ar dzī­vību un uzstāja, ka piedalīsies plāna īstenošanā. Kādam joprojām bija jāstājas pretī Sellam, taču tas bija iecerēts tik pārsteidzošā veidā, ka Mollija vēlējās būt šis kāds.

Pēc divām dienām Sinklērs aizbrauca, lai pārlūkotu pē­dējos priekšdarbus Primo konferencei ar ārzemju uzņēmē­jiem. Tai bija jānotiek Sella centrā, taču tā sākās ar oficiālu pieņemšanu un pusdienām viņa mājā.

Agri no rīta Sinklēra mājā ieradās viens no Holivudas labākajiem grimētājiem un kostīmu mākslinieks. Protams, abi bija nohipnotizēti.