Samarkandas amulets

Netenjels divreiz pārlaida plaukstu pār disku un nomurmi­nāja Izsaukšanas vārdus. Pēc trešās reizes diskā parādījās vel­nēna seja, kas nepārtraukti griezās uz riņķi. Velnēns pārstei­gumā uzrauca uzacis.

-    Vai tad tu neesi pagalam? tas vaicāja. -Nē.

-    Žēl gan.

-    Beidz griezties! jaunais burvis uzšņāca. Man tev ir viens uzdevums.

-    Pagaidi brītiņu! velnēns izsaucās, pēkšņi apstājies. Kas ir kopā ar tevi?

-    Tas ir Bartimajs, vēl viens no maniem vergiem.

-    Vismaz viņam tā gribas domāt, džins norūca.

Velnēns sarauca pieri. Tas pats Bartimajs? Tas, kurš sēdēja Tauerā? -Jā.

-    Vai tad viņš nav pagalam? -Nē.

-    Žēl gan.

-    Šis gan ir nešpetns, džins izstaipījās un nožāvājās. Pasaki, lai piesargās. Es šitādus velnēnus izmantoju par zobu bakstāmajiem.

Mazulis saviebās. Ak šitā? Bet es tādus džinus kā tu uzkožu brokastīs, vecīt!

Netenjels piesita kāju pret grīdu. Vai jūs abi paklusēsiet un ļausiet man izteikt pavēli? Es te esmu galvenais. Velnēn, es gribu, lai tu man parādi Hedlhemas muižu, kur notiks kon­ference! Tas ir kaut kur ārpus Londonas. Pieder kādai sievie­tei, vārdā Amanda Katkarta. Viss. Dodies izpildīt savu uzde­vumu!

-    Cerams, ka tas nav pārāk tālu. Mana astrālā saite taču nav bezgalīgi gara!

Disks apmācās. Netenjels nepacietīgi gaidīja, kad tas noskaid­rosies.

-    Tas nu gan ir viens lēns Novērošanas disks, Bartimajs aizrādīja. Vai tu esi pārliecināts, ka tas vispār darbojas?

-    Protams, darbojas! Vienkārši uzdevums ir grūts, tāpēc tas paņem ilgāku laiku. Un neceri, ka tev nebūs darba! Kad būsim atraduši Hedlhemas muižu, es gribu, lai tu dodies to pārbau­dīt. Paskatīsies, kas tur notiek. Varbūt Siržulauzējs jau izliek lamatas.

-   Tad tām jābūt ļoti smalkām lamatām, lai apmuļķotu visus tos varenos burvjus, kas trešdien dosies turp. Kāpēc tu to disku nepakrati?

-    Es jau tev teicu, ka tas darbojas! Skaties!

Diskā atkal parādījās velnēna seja, viņš pūta un elsa, it kā būtu galīgi bez elpas. Kas tev ir uznācis? tas burkšķēja. Lielākā daļa burvju izmanto Novērošanas diskus, lai izspie­gotu, kā viņu simpātijas mazgājas dušā. Bet tu ne. Tev tas būtu pārāk neinteresanti. Es vēl nekad nebiju tuvojies tik labi apsargātai vietai. Šī muiža ir gandrīz tikpat briesmīga kā pats Tauers. Smalki sakaru un apsardzes tīkli, daudz sargu, nudien, ļoti daudz. Man bija jāpazūd drīz vien pēc parādīšanās. Šis ir labākais attēls, kādu es varēju sagādāt.

Diskā parādījās ļoti miglaina bilde. Tajā varēja saskatīt izplū­dušu, brūnu ēku ar vairākiem tornīšiem, kurai apkārt bija mežs, bet uz muižu veda garš piebraucamais ceļš. Aiz mājas pēkšņi parādījās divi melni punkti, kas strauji tuvojās.

-    Redzi? velnēns norādīja. Sargkareivji. Viņfmani sajuta, tiklīdz es materializējos. Un metās man pakaļ. Aši, vai ne? Nav nekāds brīnums, ka laidos lapās.

Attēls pazuda, un tā vietā atkal parādījās mazuļa seja. Nu, kā tas bija?

-    Nekam nederīga bilde, Bartimajs norūca. Mēs tik un tā nezinām, kur tā muiža atrodas.

-    Te nu tu maldies, mazuļa sejā parādījās ļoti pašapmie­rināta izteiksme. Tas ir piecdesmit jūdzes uz dienvidiem no Londonas un deviņas jūdzes uz rietumiem no Braitonas dzelz­ceļa līnijas. Milzīgs īpašums; garām pabraukt nav iespējams. Varbūt es esmu lēns, toties vērīgs.

-    Vari atpūsties. Netenjels pārlaida plaukstu pār disku, un tas atkal bija tukšs. Un tagad sāksim. Stingrā apsardze nenoliedzami norāda, ka tieši tur notiks konference. Trešdien… Mums ir divas dienas laika, lai turp nokļūtu.

Džins piepūta vaigus. Tikai divas dienas, un mēs atkal būsim Siržulauzēja, Fakvarla un Džabora žēlastībā. Turklāt satiksimies ar simtiem burvju, kuri visi ir pārliecināti, ka tu esi dedzinātājs. Ak tu dieniņ! Nespēju vien sagaidīt.

Viņa saimnieka seja apmācās. Mums bija vienošanās, atce­ries? Mums vajadzīgs tikai labs plāns. Dodies uz Hedlhemas muižu, piekļūsti tik tuvu, cik vien vari, un noskaidro, kā mēs tur varam ielavīties. Es tevi gaidīšu tepat. Man jāpaguļ.

-    Cilvēkiem nudien trūkst izturības. Ļoti labi: es dodos prom. Bartimajs piecēlās kājās.

-    Cik ilgu laiku tas prasīs?

-   Pāris stundu. Es būšu atpakaļ, pirms iestāsies tumsa. Atce­ries par vakara signālu un Izlūklodēm! Labāk vispār neblandies apkārt.

-   Beidz mani mācīt! Vienkārši dodies prom! Pagaidi vai tu man neparādītu, kā sakurt ugunskuru?

Pēc pāris minūtēm džins jau bija prom. Netenjels gulēja uz grīdas blakus ugunskuram. Un viņam pāri kā ēnas gūlās bēdas un vainas apziņa, bet nogurums bija stiprāks par tām abām kopā. Tāpēc drīz vien zēns jau bija aizmidzis.

33