Samarkandas amulets

Netenjels pēkšņi kļuva aizdomīgs. Maģisko priekšmetu zādzī­bas pēdējā laikā sagādāja ministrijām lielas galvassāpes. Devro to bija pieminējis savā runā, un meistars bija saistījis šīs zādzī­bas ar noslēpumaino Pretošanās kustību, kas pirms pāris die­nām bija sarīkojusi uzbrukumu Parlamentam. Ministri domāja, ka šīs zādzības izdara vienkāršie ļaudis, kas pēc tam piegādā maģiskos priekšmetus valdības ienaidniekiem. Netenjels atce­rējās tumšmataino zēnu ar mežonīgo skatienu acīs, kuru viņš bija redzējis uz Vestminsteras terases pirms pāris dienām, un Četru elementu lodi, ko viņš bija aizsviedis pa gaisu. Iespējams, ka šodien viņš sastapās ar pierādījumiem, kā Pretošanās kus­tība iegūst maģiskos priekšmetus. Netenjela sirds strauji sitās. Tagad tikai nekļūdīties!

-    Vai tas ir vērtīgs? viņš jautāja.

-    Jā, Stenlijs sacīja. Pareizās rokās. Kā tu to dabūji?

Netenjels ātri domāja. Tev taisnība, viņš teica. Es…

es to nozagu. Es biju Haigeitā (vispār jau es tur nedzīvoju) un gāju garām lielai mājai. Tajā bija atvērts logs, un es pamanīju kaut ko pa to spīdam. Tā es ierāpos pa logu un paņēmu šo priekšmetu. Mani neviens nepamanīja. Es domāju, ka varbūt vēlāk varēšu to pārdot. Tas arī viss.

-   Viss ir iespējams, Džon, pirmais avīžzēns teica. Viss ir iespējams. Vai tu zini, ko ar to dara?

-Nē.

-    Tas ir burvju disks, Novērošanas disks vai kaut kas tamlī­dzīgs.

Netenjels jutās nedaudz drošāks. Šos puišus nebūs grūti pie­muļķot. Viņš atvēra muti kā izbrīnīts vienkāršo ļaužu bērns. Tu gribi teikt, ka ar to var redzēt nākotni?

-    Varbūt.

-    Vai tu māki to iedarbināt?

Stenlijs nospļāvās. Bezkaunīgais knēveli! Par šito man tevi vajadzētu kārtīgi iedunkāt.

Netenjels apjukumā atsprāga atpakaļ. Atvaino es negri­bēju… Nu, ja jau tas ir vērtīgs, vai jūs nezināt kādu, kas to gri­bētu pirkt? Man ļoti vajag naudu.

Stenlijs uzmeta skatienu Fredam, kurš klusēdams pamāja ar galvu. Tev šodien veicas! Stenlijs teica. Freds ar to nodar­bojas, un es vienmēr turos kopā ar savu draugu. Mēs zinām kādu, kas būtu ar mieru tev samaksāt par šo labu summiņu un varbūt vēl palīdzēt, ja tev vajadzēs. Nāc mums līdzi, un mēs norunāsim tikšanos.

Tas bija aizraujoši, bet bīstami. Netenjels taču nevarēja valsēt pa Londonu uz nezināmu tikšanos viņš jau tā pārāk ilgi bija prom no bibliotēkas. Nokļūt uz Siržulauzēja konferenci bija sva­rīgāk. Turklāt, ja viņš grasītos iesaistīties jebkādās darīšanās ar šiem noziedzniekiem, viņam bija vajadzīgs Bartimajs. Netenjels pašūpoja galvu. Tagad es nevaru nākt, viņš teica. Pasakiet, kas tas ir par cilvēku un kurp man jāiet, un mēs sarunāsim tikšanos vēlāk.

Abi jaunieši ar sejas izteiksmi, kas neko neizteica, lūko­jās uz Netenjelu. Atvaino, Stenlijs teica, bet tā nav tāda sanākšana, un arī tas cilvēks nav tāds. Kas tad tev tik svarīgs jādara?

-   Man… mmm, jāsatiekas ar savu draugu. Sasodīts! Tā bija kļūda.

Freds sakustējās, un viņa ādas jaka nošvīkstēja. Tu taču teici, ka nemaz nezini, kur viņš ir.

-    Mmmm… jā, bet man viņš jāsameklē.

Stenlijs palūkojās pulkstenī. Atvaino, Džon, bet tagad vai nekad. Tavs draugs var pagaidīt. Man likās, ka tu to mantiņu gribi pārdot.

-   Gribu, bet ne šovakar. Jūsu priekšlikums mani ļoti interesē. Tikai es nevaru jums doties līdzi tagad. Paklau mēs varētu satikties rīt. Tajā pašā laikā un vietā. Tagad viņš jau bija izmi­sis un runāja pārāk ātri. Netenjels juta abu puišu augošo neti­cību un aizdomīgumu. Tagad svarīgākais bija pēc iespējas ātrāk tikt prom.

-   Nekā nebija. Stenlijs sakārtoja cepuri. Man neliekas, ka mēs te kaut ko varēsim sarunāt, Fred. Varbūt labāk ejam prom?

Viņa biedrs pamāja. Netenjels platām acīm noskatījās, kā Freds ieliek bronzas disku savā kabatā, un sašutumā iebrē­cās: Ei! Tas ir mans! Atdod!

-    Tu palaidi garām savu iespēju, Džon, ja vien tas ir tavs īstais vārds. Pazūdi! Stenlijs noliecās, lai satvertu rokas ratiņu rokturus. Freds pagrūda Netenjelu malā, tā ka viņš triecās ar muguru pret slapjo nama sienu.

Jaunais burvis juta, kā dusmas izlaužas uz āru; viņš metās virsū Fredam, dauzot viņu ar dūrēm un spārdot ar kājām. Atdod man disku!

Netenjela zābaka purngals saskārās ar Freda apakšstilbu, un zēns sāpēs saviebās. Freds atvēzējās un trieca ar dūri Netenje­lam pa vaigu. Netenjels attapās guļam uz sānieliņas dubļainā bruģa; galva viņam griezās. Freds un Stenlijs jau pazuda ap stūri, velkot aiz sevis grabošos rokas ratiņus.

Dusmas guva virsroku pār nelabumu un piesardzību. Neten­jels pieslējās kājās un metās saviem ienaidniekiem pakaļ.

Bartimaja saimnieks nespēja paiet ātri. Gandrīz jau bija iestājusies nakts; namu sienu pelēkais mūris bija tikai nedaudz gaišāks par tintes melno tumsu priekšā. Netenjels taustījās uz priekšu soli pa solim, ar vienu roku turēdamies pie namu sie­nām, ieklausoties, kā priekšā nodevīgi švīkst ādas jaka un grab rokas ratiņi. Likās, ka kaut kas ir licis arī Fredam un Stenlijam palēnināt gaitu soļu troksnis pārāk strauji neattālinājās, un varēja noteikt, kur katrā krustojumā puiši nogriežas.