Samarkandas amulets

-   Vai zini, vecais burvis turpināja runāt, pirmoreiz, kad mēs satikāmies, tu mani patīkami pārsteidzi tik jauns un tik zinošs. Es vēl nodomāju, ka Saimons izturējās pārāk skarbi pret tevi; pat tā jezga ar mitiem bija uzjautrinoša un izklaidējoša. Parastos apstākļos es tevi nogalinātu lēnām tas man sagādātu lielāku prieku. Bet man pēc brīža ir svarīgas darīšanas, tāpēc nevaru atļauties šķiest laiku.

Burvis pacēla roku un izrunāja vienu vārdu. Ap viņa pirk­stiem parādījās mirdzošs, melns nimbs, kas spīdēja un griezās.

Netenjels metās sānis.

Bartimajs 39

 cerēju, ka zēns spēs izvairīties no nepatikšanām līdz brīdim, kad es viņu satikšu. Iekļūšana iekšā mājā prasīja daudz ilgāku laiku, nekā biju domājis.

Ķirzaka skraidīja augšup un lejup pa nama ārsienu; apkārt karnīzēm, pāri arkām un pilastriem, arvien ātrāk un ātrāk. Katrs logs, pie kura tā nokļuva, un logu šajā namā bija ne mazums izrādījās cieši aizvērts, liekot ķirzakai izmisumā šau­dīt mēli. Vai šis Siržulauzējs un viņa draugi neko nezināja par svaiga gaisa noderīgumu?

Jau bija pagājušas daudzas minūtes. Joprojām nekā. Patie­sību sakot, man nepatika doma par vardarbīgu ielaušanos es to atstāju kā pēdējo iespēju. Nebija iespējams noteikt, vai ista­bās atradās novērotāji, kas reaģētu uz vissīkāko troksnīti. Ja varētu atrast kaut mazāko plaisu, spraudziņu, kurā ielīst… Bet māja bija pārāk labi nodrošināta.

Neko darīt: vajadzēs līst pa skursteni.

Ar šādu domu rāpos uz jumta pusi, kad manu uzmanību pie­saistīja ļoti augsti un grezni logi, kas atradās mājas piebūvē. Likās, ka aiz tiem jābūt varenai istabai. Par to liecināja ne tikai logu augstums, bet arī septītajā plānā redzamais spēcīgais maģiskais tīkls, kas bija nostiepts priekšā logiem. Nevienam citam muižas logam nebija šādu aizsargtīklu. Es kļuvu ziņkārīgs.

Ķirzaka aizskrēja palūkoties uz dīvainajiem logiem, zvīņotajām kājām ķeroties uz smilšakmens. Tā pieķērās pie kolon­nas un pabāza galvu uz loga pusi, izvairoties no spīdošajiem tīkla pavedieniem. Tas, ko rāpulis pamanīja telpā, bija gana interesanti. Aiz logiem atradās plaša, tukša zāle, ko apgais­moja dučiem kroņlukturu ar svecēm. Zāles vidū stāvēja neliels paaugstinājums, drapēts ar sarkanu audumu, un tam apkārt glītā puslokā bija sarindoti aptuveni simts krēslu. Uz paaugsti­nājuma atradās runātāja tribīne, uz tās stāvēja ūdens krūka un glāze. Acīmredzot tā bija konferences telpa.

Zāles iekārtojums sākot ar kristāla kroņlukturiem un bei­dzot ar zeltītajiem rotājumiem uz sienas bija veidots tā, lai liktos pievilcīgs burvju (sliktajai) gaumei un liecinātu par varu un augsto sabiedrisko stāvokli. Bet pati dīvainākā visā istabā bija grīda, kas šķita pilnībā veidota no stikla. Tā mirdzēja un dzirkstīja visā tās platumā un garumā, atspoguļodama kris­tāla kroņlukturos salikto sveču gaismu dučiem dažādos toņos un ēnojumos. Jau tas vien šķita pagalam neparasti, bet zem stikla grīdas vēl pletās milzīgs un ļoti grezns persiešu paklājs. Tajā starp pūķiem, himerām, mantikoriem un putniem bija redzama fantastiska medību aina. Dabiskā lielumā attēlots princis un viņa svīta jāja pa mežu, un viņiem visapkārt skraidīja suņi un leopardi, lidoja piekūni un vēl citi pieradināti zvēri un putni; viņiem pa priekšu mežā skrēja bars aškāju briežu. Tika pūsti ragi un vicināti karogi. Tā bija idealizēta austrumu pasa­kas aina un būtu pat atstājusi uz mani patīkamu iespaidu, ja es nebūtu rūpīgāk ieskatījies prinča pavadoņu sejās. Vienam no tiem bija Siržulauzēja briesmīgais ģīmis, kāds cits attēloja Solto Pinnu, un es pamanīju savu gūstītāju Džesiku Vaitvelu jājam uz baltas ķēves. Siržulauzējs bija sabojājis tik skaistu mākslas darbu, lai izpatiktu saviem draudziņiem. [94] [1] Kā gan lādējās Basras audēji, kad viņiem tika pasūtīts tik briesmīgs darbs! Ir pagājušas tās dienas, kad viņi ar sarežģītu un nežēlīgu burvestību palīdzību ieauda savos audumos džinus, radīdami paklājus, kas nesa savus saimniekus pa visiem Vidējiem Austrumiem, turklāt bija izturīgi arī pret traipiem. Šādā veidā tika ieslodzīti simtiem džinu. Bet tagad, kad Bagdādes maģiskā vara jau sen zudusi, šādi paklāju aušanas meistari izbēg no naba­dzības, izpildot bagātu ārzemju tūristu pasūtījumus. Sauciet to par progresu.

Protams, princis bija Devro, pats premjerministrs, ar saviem biedriem visiem ievē­rojamākajiem burvjiem.

īpatnējā grīda bija tikai viena no apaļās zāles dīvainībām. Neparasti šķita, ka arī visiem pārējiem logiem, ne tikai tam, pa kuru lūkojos es, bija līdzīgi aizsargtīkli. Diezgan saprātīgi: drīz šajā telpā sapulcēsies lielākā daļa valdības, un zālei vajadzēja pasargāt šos cilvēkus no uzbrukumiem. Bet, lūkojoties no mana loga, varēja redzēt loga rāmjos iebūvētus stieņus, un nevarēja saprast, kādiem mērķiem tie īsti domāti.