Samarkandas amulets

-    Jā, Martas kundze, zēns nomui'mināja. Viņš lūkojās uz mazo, brūno tornīti, līdz sāka asarot acis, cenšoties to pēc iespē­jas labāk paturēt prātā. Doties uz Parlamentu… Jā, kādudien ta notiks. Viņš mācīsies centīgi, un audžumāte varēs lepoties ar viņu.

Un tā pamazām, ar Martas kundzes palīdzību, Netenjels ar­vien retāk ilgojās pēc mājām. Atmiņas par vecākiem sāka izbā­lēt, un sirdssāpes pamazām noplaka, līdz viņš gandrīz vai bija aizmirsis par savu iepriekšējo dzīvi. Arī stingrais mācību ritms darīja savu: mācības un praktiskie treniņi aizņēma gandrīz visu laiku, neļaujot zēnam domāt par kaut ko citu. Katra darbadiena sākās ar Martas kundzes klauvējienu pie Netenjela guļamista­bas durvīm.

-    Tējas krūze uz pakāpiena. Atceries, ka tā nav futbolbumba!

Šī frāze bija kā rituāls kopš tā rīta, kad Netenjels, vēl jopro­jām pusaizmidzis, bija izvēlies no savas istabas un ar kāju iespē­ris tieši pa tējas krūzi, kas aizlidoja pa gaisu un ar plašu vēzienu izlēja tēju uz sienas. Tējas atstātais pleķis uz sienas bija redzams vēl pēc daudziem gadiem, tas tur palika kā nenomazgājams asins traips. Par laimi, viņa meistars tā arī par šo negadījumu neuzzināja. Viņš vienkārši nekad nenāca uz bēniņiem.

Pēc tam kad viņš bija nomazgājies vannasistabā stāvu zemāk, Netenjels uzvilka kreklu, pelēkas bikses, pelēkas pusga­rās zeķes, skaistas, melnas kurpes un ziemā, kad namā valdīja aukstums, arī biezu vilnas džemperi, ko Martas kundze viņam bija nopirkusi. Viņš rūpīgi saķemmēja matus lielā vannasistabas spoguļa priekšā, no kura pretī vērās tievs, izstīdzējis zēns ar bālu seju; tad pa aizmugures kāpnēm nokāpa uz virtuvi, nes­dams padusē mājasdarbu burtnīcas. Kamēr Martas kundze bēra traukā kukurūzas pāršlas un cepa karstmaizes, viņš pabeidza tos mājasdarbus, ko nebija paguvis izdarīt iepriekšējā vakarā. Krūmložņas sieva viņam palīdzēja.

-    Azerbaidžāņa? Manuprāt, tās galvaspilsēta ir Baku.

-    Baku?

-Jā. Paskaties savā atlantā. Kāpēc tev tas jāmācās?

-    Pārsela kungs saka, ka man šonedēļ jāapgūst Tuvie Aus­trumi visas tās valstis un pārējais.

-    Neizskaties nu tik norūpējies! Re, karstmaizītes ir gata­vas. Protams, es saprotu, ka mācīties par "visām tām valstīm" nav nekas interesants, bet tev vispirms jāapgūst pamati, un tad varēsi ķerties klāt aizraujošākām lietām.

-    Bet tas ir tik garlaicīgi!

-   Tev tikai tā šķiet. Es reiz biju Azerbaidžānā, un man jāsaka, ka, lai gan Baku ir pagalam nolaista pilsēta, tomēr tā ir labākā vieta, lai pētītu ifrītus.

-    Kas tie tādi?

-   Tie ir uguns dēmoni. Otra varenākā garu grupa. Azerbaidžānas kalnos ir ļoti spēcīgs uguns elements. Tur aizsākās arī zoroastriešu kustība viņi pielūdz uguni, kas mīt visās dzīvajās radībās. Starp citu ja tu meklē šokolādes sviestu, tas atrodas aiz kukurūzas pārslu kārbas.

-   Vai jūs tur redzējāt arī džinus, Martas kundze?

-   Nemaz nav jābrauc uz Baku, lai redzētu džinus, Netenjel. Un, lūdzu, nerunā ar pilnu muti. Tu nospļaudīsi visu galdautu. Nē, džini nav jāmeklē tie paši tevi atradīs, īpaši, ja tu dzīvo Londonā.

-   Un kad es varēšu redzēt fritus?

-   Ifrītus, mīļais. Cerams, ka tu tos vēl ilgi neredzēsi. Un tagad pabeidz ēst brokastis Pārsela kungs tevi jau gaida.

Pēc brokastīm Netenjels savāca savas mācību grāmatas un burtnīcas un devās uz darbistabu pirmajā stāvā, kur Pār­sela kungs viņu jau gaidīja. Tas bija jauns vīrietis, kura gai­šie mati sāka pamazām atkāpties, bet viņš tos ietiepīgi sukāja pāri plikajam galvvidum. Vīrietim mugurā vienmēr bija pelēks uzvalks, kas šķita nedaudz par lielu, un viņš regulāri mainīja bezgaumīgas kaklasaites. Skolotāja vārds bija Valters. Viņš par visu uztraucās un baiļojās, un tikšanās ar Krūmložņas kungu (kas gan notika pavisam reti) lika viņam aiz šausmām drebēt. Savu nevarību viņš kompensēja, izgāžot dusmas uz Netenjelu. Skolotājs bija pārāk godīgs, lai izturētos slikti pret tik centīgu skolēnu. Bet arī centīgiem skolēniem gadās kļūdas, un tad viņš varēja asi uz tām aizrādīt, vaukšķēdams kā mazs, nikns šunelis.

Pārsela kungs Netenjelam nemācīja burvju mākslu, jo pats no tās neko nesaprata. Viņam bērns bija jāiepazīstina ar citiem mācību priekšmetiem, tādiem kā matemātika, svešvalodas (gal­venokārt franču un čehu), ģeogrāfija un vēsture, kā arī politika.

-    Tad nu tā, Krūmložņas jaunskung, Pārsela kungs teica, kāds ir mūsu valdības galvenais uzdevums? Netenjels veltīja skolotājam neizpratnes pilnu skatienu. Nu, saki taču!

-    Valdīt pār mums?