Samarkandas amulets

Netenjels sagrozījās uz sava spilvena. Spēja visu kontrolēt.

-    Pareizi. Veicot savu uzdevumu, burvis kontrolē spēkus, kurus sūtījis strādāt savā labā, bet pats ievēro… ko, manu zēn?

Jaunais burvis pašūpojās uz priekšu un atpakaļ uz sava spil­vena. Hmm…

-    Trīs S, zēn, trīs S! Domā ar galvu!

-    Stabilitāte, slepenība, spēks.

-    Pareizi. Un kāds ir lielākais noslēpums?

-    Gari.

-    Dēmoni, puika. Sauc tos īstajā vārdā! Kas mums par tiem jāatceras?

-    Dēmoni ir ļoti ļauni un, ja vien spēs, nodarīs tev pāri.

-    Labi. Tev nu gan ir lieliska atmiņa! Bet uzmanies, izrunājot sarežģītus vārdus, man likās, ka, to sakot, tava mēle samež­ģījās. Ja tu neīstā laikā un vietā nepareizi izrunāsi kaut vienu zilbi, dēmonam tā var būt negaidīta iespēja nodarīt tev pāri.

-    Jā, ser.

-    Tātad dēmoni ir liels noslēpums. Vienkāršā tauta zina, ka dēmoni pastāv un ka burvji spēj tos izrīkot, un tieši tāpēc viņi no mums baidās! Bet viņi nezina pašu galveno, tas ir, ka visa mūsu varenība atkarīga no dēmoniem. Bez viņiem mēs esam tikai lēti triku meistari un šarlatāni. Mūsu svarīgākās spējas ir izsaukt dēmonus un pakļaut savai gribai. Ja mēs visu izda­rām pareizi, viņiem mums jāpaklausa. Ja mēs pieļaujam kaut mazāko kļūdu, viņi var uzbrukt un saplosīt mūs gabalos. Mēs staigājam kā pa naža asmeni… Cik tev ir gadu, zēn?

-    Astoņi, ser. Nākamnedēļ paliks deviņi.

-    Deviņi? Tad nākamnedēļ mēs kārtīgi ķersimies klāt tavām maģijas studijām. Pārsela kungs līdz šim centīgi mācījis tev visas pamatzināšanas. Turpmāk mēs tiksimies divas reizes nedēļā un es sākšu tevi iepazīstināt ar mūsu amata pamatnoslēpumiem.

Bet šodien es vēl gribēšu dzirdēt, ka tu noskaiti man ebreju alfabētu un ciparus no viens līdz divpadsmit.

Sava meistara uzraudzībā Netenjels visas nepieciešamās zināšanas apguva neticami ātri. Zēns ar prieku stāstīja par saviem ikdienas sasniegumiem Martas kundzei un sildījās viņas uzslavu saulītē. Vakaros viņš lūkojās pa logu uz tālo, dūmakā tīto Parlamenta ēku un sapņoja par to dienu, kad ieies tur kā pilntiesīgs burvis, kā viens no valdības ministriem.

Divas dienas pēc Netenjela devītās dzimšanas dienas viņa meistars negaidot parādījās virtuvē, kad zēns ēda brokastis.

-   Nāc man līdzi, viņš pavēlēja, nesagaidot, kamēr māceklis paēd.

Netenjels piecēlās un sekoja meistaram uz bibliotēku. Krūm­ložņas kungs apstājās pie plaša grāmatplaukta, kas bija pie­krauts ar lielām un mazām dažāda lieluma un krāsu grāma­tām, tur bija viss, sākot no biezām vārdnīcām ādas vākos un beidzot ar iedzeltenām, mīkstos vākos iesietām brošūrām ar dīvainām zīmēm uz vākiem.

-    Šī būs tava lasāmviela nākamajos trijos gados, sacīja meistars, paklaudzinādams pa grāmatplauktu. Kad tev apri­tēs divpadsmit, tev jāpārzina viss, kas šajās grāmatās atrodams. Šīs grāmatas rakstītas viduslaiku angļu valodā, kā arī latīņu, čehu un ebreju valodā, lai gan, ja nemaldos, te jābūt arī pāris darbiem koptu valodā par ēģiptiešu mirušo kultu. Te būs arī koptu valodas vārdnīca, tā tev palīdzēs. Tas tev jāpaveic pašam, man nav laika ar tevi auklēties. Pārsela kungs raudzīsies, lai tavas svešvalodu zināšanas būtu līmenī. Skaidrs?

-    Jā, ser. Bet sakiet…

-    Ko, lūdzu?

-    Kad būšu tās visas izlasījis, vai zināšu visu, kas vajadzīgs? Es domāju, lai kļūtu par burvi. Vienkārši te ir tik daudz grā­matu…

Meistars nopūtās un pacēla acis pret debesīm. Paskaties sev aiz muguras! viņš noteica.

Netenjels pagriezās. Aiz durvīm slēpās milzīgs grāmat­plaukts, kas slējās no grīdas līdz pat griestiem. Tajā stāvēja sim­tiem grāmatu, un katra nākamā bija biezāka un putekļaināka par iepriekšējo. Zēns nojauta, ka tās bija tādas grāmatas, kurās teksts drukāts ar smalkiem burtiem un katrā lappusē tas sada­līts divās slejās. Zēns nopūtās.

-   Ja izlasīsi visas šīs grāmatas, Krūmložņas kungs sausi noteica, varbūt tad no tevis kaut kas iznāks. Šajā grāmat­plauktā atrodas grāmatas, kurās rakstīts par rituāliem un maģiskajām formulām, kas nepieciešamas, izsaucot nozīmīgus dēmonus. Bet tu tam neķersies klāt, pirms nebūsi sasniedzis pusaudža gadus, tāpēc tagad labāk par tām aizmirsti. Savukārt grāmatas, kas atrodas tavā grāmatplauktā, un viņš vēlreiz paklaudzināja pa koku, dos tev vajadzīgās zināšanas maģijas pamatos, un šimbrīžam tas ir pilnībā pietiekami. Labi, un tagad seko man.

Viņi devās uz istabu, kuru Netenjels pirms tam vēl ne reizi nebija redzējis. Šeit uz gariem, putekļainiem plauktiem rindojās neskaitāmas stikla pudelītes un flakoni, un katrā bija iepildīts kāds krāsains šķidrums. Dažās no pudelītēm atradās kāds pel­došs priekšmets. Puisēns prātoja, ka biezais, izliektais stikls lika šiem priekšmetiem izskatīties tik izkropļotiem un dīvainiem.

Meistars apsēdās uz krēsla aiz vienkārša koka galda un norā­dīja, lai Netenjels ieņem vietu viņam līdzās. Krūmložņas kungs pastūma viņam tuvāk šauru, garu kasti. Netenjels to atvēra kastē gulēja brilles. Tālas atmiņas lika puisēnam nodrebēt.

-    Ņem ārā, puika, tās tev nekodīs. Jā, pareizi. Un tagad paskaties uz mani! Skaties man acīs! Ko tu redzi?