Samarkandas amulets

Netenjels negribīgi pacēla acis. Bija grūti ielūkoties skarba­jās, brūnajās vecā vīra acīs likās, ka meistara skatiens paralizē smadzenes. Viņš neko neredzēja.

-Nu?

-    Hmm… atvainojiet, bet es neko ne…

-    Uzmanīgi apskati acu varavīksnenes vai redzi?

-    Hmm…

-    Tu nu gan esi neattapīgs! meistars nikni izsaucās un ar rādītājpirkstu pavilka uz leju ādu zem acs, atklājot sarkaniem asinsvadiem klāto acābolu. Vai arī tagad tu to neredzi? Tā ir lēca, zēn! Man acīs ir kontaktlēcas. Redzi?

Netenjels palūkojās ciešāk un tagad ieraudzīja tievu līniju, kas stiepās visapkārt varavīksnenei, gluži kā ierāmējot to.

-    Jā, ser, viņš teica. Redzu.

-   Bija jau laiks. Labi. Meistars atkal apsēdās. Kad tev apri­tēs divpadsmit gadu, tevi sagaida divi svarīgi notikumi. Pirmkārt, tev tiks dots jauns vārds, kuru tu pieņemsi kā savējo. Kāpēc?

-    Lai dēmoni nespētu gūt varu pār mani, atklājot manu īsto vārdu.

-    Pareizi. Protams, tas tevi pasargās arī no naidīgi noska­ņotiem burvjiem. Otrkārt, tu saņemsi savas pirmās lēcas, ko varēsi valkāt visu laiku. Tās ļaus tev redzēt cauri dēmonu viltī­bām. Līdz tam tu valkāsi šīs brilles, bet tikai tad, kad teikšu, lai tu tās uzliec. Turklāt nekādā gadījumā tās nedrīkst iznest no istabas. Vai skaidrs?

-   Jā, ser. Bet kā gan šīs brilles man palīdzēs redzēt cauri visā­dām lietām?

-    Kad dēmoni materializējas, viņi spēj pieņemt neskaitā­mas fiziskās formas, turklāt ne tikai materiālajā pasaulē, bet arī citos līmeņos, par dažādajiem līmeņiem es tev pastāstīšu vēlāk, tagad netincini mani! Daži augstākā līmeņa dēmoni var kļūt pat neredzami, un viņu viltībām nav robežu. Lēcas un, lai gan zemākā pakāpē, arī brilles ļauj tev vienlaikus vērot vairā­kus līmeņus un dod iespēju veiksmīgāk atmaskot dēmonus. Un tagad skaties…

Krūmložņas kungs piegāja pie pārpildītā plaukta un paņēma lielu aizkorķētu un ar vasku aizzīmogotu stikla pudeli. Tur zaļ­ganā sālsūdenī peldēja beigta žurka ar brūnganu kažoku un baltu ādu. Netenjels saviebās. Meistars viņu uzrunāja.

-    Kā tu teiktu, puika, kas tas ir? viņš vaicāja.

-    Žurka, ser.

-    Kāda žurka?

-    Brūnā. Rattus norvegicus.

-    Labi. Arī latīniskais nosaukums, ko? Pilnīgi aplam, bet labi. Tā nepavisam nav žurka. Tagad uzliec brilles un paskaties vēlreiz.

Netenjels rīkojās, kā pavēlēts. Brilles uzgūlās uz deguna auk­stas un smagas. Viņš lūkojās cauri miglainajiem kristāla stik­liem, mēģinādams koncentrēties. Kad viņa redzeslokā nonāca pudele, zēns noelsās. Žurka tur vairs nebija redzama. Tās vietā pudelē peldēja mazs, sarkanmelns radījums ar porainu seju, vaboles spārniem un ermoņikām līdzīgu vēderu. Radībiņas plaši atvērtajās acīs spīgoja dusmas. Netenjels noņēma brilles un palūkojās vēlreiz. Tagad šķidrumā atkal peldēja tā pati žurka.

-    Oho, viņš nočukstēja.

Meistars piekrītoši pamāja. Tas bija Purpursārtais nemiera gars, noķerts un iebalzamēts Linkolna Medicīnas institūtā. Viens no zemākajiem velnēniem, bet spēj izplatīt šausmīgas sērgas. Spēj radīt ilūziju, pieņemot žurkas veidolu, bet tikai materiālajā līmenī. Citos līmeņos skatienam atklājas tā patiesā būtība.

-    Vai tas ir pagalam, ser? Netenjels vaicāja.

-    Hmm? Pagalam? Nu, man liekas, ka jā. Ja tā nav, viņš noteikti ir ļoti nikns. Galu galā nabags sabijis šajā pudelē jau piecdesmit gadus es to mantoju no sava meistara.

Viņš nolika pudeli atpakaļ plauktā. Tagad tu redzi, viņš atkal pievērsās māceklim, pat zemākā līmeņa dēmoni ir ļauni, bīstami un grūti notverami. Tu ne uz mirkli nedrīksti aizmirst par piesardzību! Un tagad paskaties uz šo.

Pabīdījis malā degļa lampu, skolotājs izvilka ārā taisnstūr­veida stikla kastīti, kurai, šķiet, nebija vāka. Kastītē lidinā­jās sešas mazas būtnes, nemitīgi atsitoties pret sava cietuma malām. No lielāka attāluma šīs būtnes atgādināja kukaiņus, bet, kad Netenjels pieliecās, lai apskatītu tuvāk, viņš atklāja, ka šīm būtnēm ir daudz vairāk kāju nekā kukaiņiem.

-    Šie miti, sacīja meistars, ir viszemākā dēmonu pasuga. Tiem piemīt tikai kripata veselā saprāta. Tev pat nav vajadzī­gas brilles, lai redzētu to patieso izskatu. Pamanīji tās oranžās svītras zem astes? Šie miti dzeļ daudz sāpīgāk nekā bites vai lapsenes. Lieliski noder, lai kādu sodītu vai nu kaitinošu sān­censi, vai… nepaklausīgu skolēnu.

Netenjels vēroja, kā niknie miti triecas ar pieri stikla kastītes sienās. Viņš enerģiski pamāja ar galvu. Jā, ser.

-    Negantnieki, Krūmložņas kungs noteica un nolika kas­tīti atpakaļ plauktā. Bet tev jāzina tikai pareizie vārdi, un viņi pakļausies tavai pavēlei. Šādā veidā viņi demonstrē mūsu mākslas pamatus. Mūsu rokās ir bīstami ieroči, kurus jāprot kontrolēt. Un tagad tev jāapgūst zināšanas, kā pasargāt sevi no viņiem.