Samarkandas amulets

-    Tagad tu man vairs tik vienkārši nevari nodarīt pāri, es turpināju. Un tas ierobežo tavu darbību. Met man ar kaut ko un es metīšu to atpakaļ.

-    Es joprojām varu piesaistīt tevi savai gribai. Tev joprojām jāpakļaujas manām pavēlēm.

-    Tiesa. Tavas pavēles ir vienīgais iemesls, kāpēc esmu šajā pasaulē. Es nevaru no tā atbrīvoties, ja vien tu neraidi manā virzienā Pārogļojošo uguni. [35] [1] Tas ir ļoti grūti uzliekams sods, kas ietver piecpadsmit lāstus piecās dažādās valodās. Burvis drīkst to izmantot tikai pret tādu dēmonu, kas tīši nepakļaujas vai atsakās izpildīt pavēles. Tas tūlīt pat pārvērš dēmonu pelnos. Tiek izmantots tikai ārkārtējos gadījumos, jo ir pārāk sarežģīts bur­vim, turklāt uz mūžīgiem laikiem atņem viņam vienu kalpu.

-    Bet es varu padarīt tavu dzīvi pēc iespējas neciešamāku, arī izpildot tavas pavēles. Piemēram, izspiegojot Saimonu Siržulauzēju, es varētu kāda cita uzdevumā izspiegot un nodot arī tevi. Agrāk es tā nerīkojos, jo mani baidīja iespējamās sekas. Bet tagad par tām varu neuztraukties. Un, pat ja tu man dotu pavēli nenodot tevi, es atrastu citu veidu, kā tev kaitēt. Piemēram, nejauši pavēstot saviem paziņām tavu īsto vārdu. Tu naktīs nespēsi gulēt, baidoties no tā, ko es varētu izdarīt.

Redzēju, ka viņš ir satriekts. Mana pretinieka acis šaudījās, it kā meklējot kādu apstiprinājumu, ka es mānos. Biju pašpār­liecināts: uzdot uzdevumu džinam, kas zina tavu īsto vārdu, ir gluži kā mest degošu sērkociņu raķešu fabrikā. Agrāk vai vēlāk tev būs jāizjūt sekas. Labākais, ko Netenjels varēja darīt, bija palaist mani vaļā un cerēt, ka mani neizsauks neviens cits bur­vis, kamēr vien viņš būs dzīvs.

Vai vismaz es tā domāju. Bet šis bija neparasti gudrs un zinošs bērns.

-    Nē, viņš teica, es nespēju tevi aizkavēt nodot mani. Bet es varu parūpēties, lai tu ciestu kopā ar mani. Padomāsim…

Puika pārmeklēja sava noplukušā mēteļa kabatas. Te kaut kur bija jābūt… aha! Viņam rokā parādījās maza metāla dozīte, uz kuras bija uzraksts Olā Chokey.

-    Tā ir tabakdoze! es iebrēcos. Vai tad tu nezini, ka smē­ķēšana kaitē veselībai?

-    Tajā vairs nav tabakas, Netenjels sacīja. Tā ir mana meistara doze. Tagad tajā ir rozmarīns. Viņš nedaudz pavēra vāciņu, un pēc mirkļa ellīgā smaka sasniedza mani, liekot matiem saslieties stāvus. Dažas zālītes ļoti slikti ietekmē dži­nus, un rozmarīns ir viena no tām. Burvjiem gan šis aromāts ļoti patīk. [36] [1] Pastāv ļoti attīstīts burvjus aizsargājošo dezodorantu un pēcskūšanās līdzekļu bizness. Piemēram, tas pats Saimons Siržulauzējs smirdēja pēc Pīlādža svaiguma

-    Tavā vietā es to drīzāk izbērtu un piepildītu ar labu tabaku, es ierosināju. Tas ir daudz veselīgāk.

Zēns aizvēra vāciņu. Es tevi sūtīšu vēl vienā uzdevumā, viņš teica. Tiklīdz tu būsi prom, es uzlikšu tev Beztermiņa ieslodzījuma burvestību, piesaistot tevi šim trauciņam. Šī bur­vestība neiedarbosies tūlīt. Patiesībā es likšu tai darboties tikai pēc mēneša. Ja nu es neatsaukšu šo burvestību, pirms mēnesis būs beidzies, tu atradīsies iesprostots šajā trauciņā, līdz kāds to atkal atvērs. Kā tev tas patīk? Pārsimts gadu mazā trauciņā, kas piepildīts ar rozmarīnu. Tas tavā labā paveiks zilus brīnu­mus…

-    Tev nu gan piemīt stratēģiskā domāšana, es sērīgi novilku.

-    Un, ja nu tu riskētu un izvēlētos šo sodu, es drošības pēc piesiešu šim trauciņam akmeni un iemetīšu to Temzas dibenā, pirms vēl būs uzlēkusi saule. Tad nu negaidi, ka tevi tik drīz kāds atbrīvos.

-   Es nedošu tev iemeslu tā rīkoties. Tas tiesa. Es neesmu pārmēru liels optimists.*[1] Beztermiņa ieslodzījums ir riebīga burvestība, tā ir viena no nejau­kākajām lietām, ko burvis var izdarīt. Tu vari tikt gadsimtiem ieslodzīts mazmazītiņā trauciņā, un daži no tiem ir pavisam banāli. Sērkociņu kastī­tes, pudeles, rokassomiņas… Reiz pazinu džinu, kas bija iesprostots vecā, netīrā lampā.

Tagad mana pretinieka sejā parādījās triumfējošs smaids. Viņš līdzinājās tam nejaukajam knēvelim no rotaļu laukuma, kas bija pievācis manu labāko marmora bumbiņu.

-    Nu, Bartimaj, viņš smīnēdams teica, ko tu teiksi par to?

Es veltīju viņam platu smaidu. Kā būtu, ja tu to visu aiz­mirstu un vienkārši uzticētos man?

-    Nekādā gadījumā.

Mani pleci saguma. Re, atkal nekā. Lai kā arī tu pūlētos, burvji vienmēr beigās atrod iespēju tevi uzvarēt.

-    Labi, Netenjel, es sacīju. Kas man jādara?

Otrā dala

 ..

Netenjels

..

15

Tiklīdz džins bija pārvērties par balodi un aizlidojis, Netenjels aizvēra logu, aizvilka aizkarus un noguris apsēdās uz grīdas. Viņa seja bija līķa bālumā un ķermenis no lielā sasprindzinā­juma trīcēja. Gandrīz pusstundu zēns palika sēžot, atspiedies ar muguru pret sienu un skatīdamies tukšumā.

Viņš to bija paveicis. Jā, bija ticis galā gluži labi dēmons atkal bija savaldīts un pakļauts kontrolei. Atlika tikai pastrādāt pie burvestības, kas piesaistīs dēmonu tabakdozei, un Bartimajam būs viņam jākalpo, cik vien ilgi Netenjels vēlēsies. Šķita, ka viss nokārtosies. Nebija nekā, par ko uztraukties. Pilnīgi nekā.